Autors: Ilze Kuzmina, laikraksts “Latvijas Avīze”.

Jau no 1. septembra skolās ienāks simt jauni skolotāji, kuri pedagoga amatu apgūs jaunajā skolotāju sagatavošanas programmā “Mācītspēks”. Topošie pedagogi, kuriem jau ir augstākā izglītība, kā arī darba pieredze, gada laikā iegūs skolotāja darbam nepieciešamās zināšanas, vienlaikus jau strādājot skolā. Kā “Latvijas Avīze” jau rakstījusi, projekta iecere bija piesaistīt darbam skolās cilvēkus, kas iepriekš guvuši darba pieredzi citās jomās. Pirmās apmācības topošajiem skolotājiem noris jau šonedēļ Jelgavā.

Ar potenciālo jauno skolotāju atlasi nodarbojas nodibinājums “Iespējamā misija”, kas arī iepriekš piesaistīja darbam skolā profesionāļus no citām jomām, savukārt skolotāju apmācība pirmajā gadā tiks veikta Latvijas, Liepājas un Daugavpils universitātēs. Programmas otrajā gadā skolotāji saņems atbalstu un turpinās izglītoties “Iespējamās misijas” piedāvātās programmās. Konkurss dalībai programmā bijis liels: seši uz vienu vietu. Kāpēc nolēmuši mainīt savu dzīvi un uzsākt skolotāja darbu, ko vēlas dot skolēniem, par to sarunājos ar projekta “Mācītspēks” dalībnieku Danielu Elksnīti.

Cer dot labumu valstij

Daniels Elksnītis Priekuļu vidusskolā mācīs ķīmiju vidusskolā un pamatskolā, kā arī bioloģiju vidusskolas klasēs. “Kā jau droši vien katrs, es meklēju to labāko ceļu dzīvē: gan sev pašam, gan kā dot vislabāko pienesumu sabiedrībai,” saka Daniels, vaicāts, kāpēc pieteicies “Mācītspēkā”.

Par projektu “Mācītspēks” izdzirdējis no draugiem un tad arī nolēmis pieteikties. “Jau agrāk bija tāda doma, ka varbūt vajadzētu izvēlēties skolotāja ceļu. Arī radinieki man bija teikuši, ka es varētu būt labs skolotājs. Man ir jaunāki brāļi un esmu novērojis, ka man padodas aizraujoši stāstīt, ieinteresēt par daudz ko. Brāļi un arī citi bērni manī labprāt klausās. Manuprāt, spēju arī ļoti labi kritiski domāt, izvērtēt informāciju. Tas attiecīgi noved pie pareizajām izvēlēm. Tā skolotājam ir ļoti svarīga spēja, jo tad viņš var iemācīt arī bērniem filtrēt informāciju, saprast, kas viņiem ir vajadzīgs un kas nav.

Daniels absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti, pamācījies arī vides zinātni maģistrantūrā gan šajā pašā fakultātē, gan Oslo universitātē Norvēģijā. Strādājis Valsts zemes dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē. “Kad pieteicos “Mācītspēkā”, vairāk tēmēju uz ģeogrāfijas mācīšanu, jo tas ir lauciņš, kurā es varētu būt visspēcīgākais. Taču atzīmēju arī ķīmiju un bioloģiju. Studējot daudz ko esmu apguvis arī no šīm zinātņu jomām. Protams, būs daudz kas vēl jāatkārto, “jāiebrauc” mācību standartā,” stāsta Daniels.

Puisis piebilst, ka projektā “Mācītspēks” viņu uzrunājis tas, ka vienlaikus var strādāt un mācīties: “Varbūt tas nebūs tik viegli – būs jāiegulda darbiņš, bet būs ļoti efektīvi.” Iespējamās grūtības skolotāja darbā Danielu nebiedē: viņš paļaujas uz to, ka “Mācītspēka” jaunajiem skolotājiem būs pieejams mentoru atbalsts, turklāt arī studijās varēs noskaidrot daudz ko no tā, kas darbā skolā nav bijis saprotams. Tomēr topošais skolotājs atzīst, ka uztraucas par to, kā pret viņu attieksies bērni, vai pratīs skolēnus ieinteresēt un piesaistīt viņu uzmanību, kā izdosies nodrošināt kārtību klasē.

Jautāts, kā klājies projekta atlasē, Daniels stāsta, ka pirmajā kārtā bija jāpierāda motivācija strādāt skolā, bet nākamajā kārtā bija jāsagatavo ministunda par paša izvēlētu tēmu. Stunda bija jāvada tiešsaistē un “skolēni” bija citi “Mācītspēka” pretendenti. Daniels izvēlējies ģeogrāfijas tēmu – stāstījis par augsni it kā 9. klasei.

Interesanti, ka Priekuļu vidusskolā mācīs arī viņa draudzene Lilija, ar kuru kopā pieteikušies “Mācītspēkam”, abi arī izturējuši atlasi. “Dzīvojām kopā Norvēģijā, sākās koronavīrusa pandēmija, bija jāsēž mājās, un tā nu sanāca, ka bija tieši laiks mierīgi aizpildīt “Mācītspēka” anketas, veltījām tam daudz laika, pārdomājām to visu. Sapratām arī, ka esam patriotiski noskaņoti, ka ārzemēs mums īsti nepatīk un gribam atgriezties Latvijā, dot labumu savai valstij. Darbs skolā, manuprāt, ir viens no labākajiem veidiem, kā strādāt valsts labā. Dodot zināšanas skolēniem, var būvēt valsts nākotnes pamatu. Tas ir cēls mērķis.” Priekuļu vidusskolā abi jau viesojušies, satikuši pedagogu pāri, kuri dodas pensijā un kurus Daniels un Lilija nomainīs.

Vai Danielu no darba skolā neatbaida skolotāja amata un vispār Latvijas izglītības sistēmas samērā zemais prestižs sabiedrībā? “Nē, tas tieši mani vēl vairāk motivē,” attrauc Daniels. “Tas ir papildu izaicinājums mesties iekšā un strādāt tā, lai celtu šo prestižu un sabiedrība aizvien labāk sāktu domāt par skolotājiem.”