Autors: Aisma Orupe, žurnāls “SestDIENA”.

Ar Agnesi Glezeri tiekos īsi pirms jaunā mācību gada viņas skolā – Baložu vidusskolā.

Klasē, kurā runājamies, uz galda kaudzītē sakrautas, gaida grāmatas, blakus telpās rosās viņas kolēģi, gaiteņos – tehniskie darbinieki. Šķiet, skola mazliet aizturējusi elpu, jo drīz viss sāksies! Arī dizaina un tehnoloģiju skolotājai

Agnesei, kura lielāko daļu savu tērpu darina pati.

Viņa neslēpj, ka ar nepacietību gaida pirmo stundu skolā. Ir zināmas gan viņas klases, gan stundu plāns. Tas ir pietiekami intensīvs, jo skola ir liela un bērnu daudz. Pilna slodze tā nebūs, jo piektdienas Mācītspēka dalībniekiem ir atvēlētas nodarbībām augstskolā, turklāt daudz laika paņems arī teorētisko un praktisko uzdevumu veikšana. Jā, un, gatavojoties stundām, arī būs jāpatērē vairāk laika nekā pieredzējušajiem kolēģiem.

Otrā savā dzimtā

Lai gan klases priekšā vēl nav būts, Agnese no tā nebaidās, jo ir zināma pieredze kursu vadīšanā – tā palīdzējusi nostiprināt pārliecību par saviem spēkiem.

Atšķirība gan, protams, ir, jo pulciņa bērni ļoti vēlējās apgūt jaunas prasmes.

Skolā, ļoti iespējams, būs tādi, kam to nepavisam negribēsies. Turklāt, kā to paredz jaunais mācību saturs, būs klases, kurās stundas puišiem un meitenēm notiek kopā, tātad jāatrod veids, kā ieinteresēt abas puses gan, piemēram, kokapstrādē, gan šūšanā. Taču jaunā skolotāja cer, ka arī tas izdosies. Vissvarīgākais, lai rastos abpusēja cieņa un vēlme sadarboties, – tad jau puse rezultāta sasniegta!

Labs padomdevējs Agnesei reizēm ir arī pašas dēls, kuram ir jau 12 gadu. Viņš šad un tad, klausoties, kā viņa vada kursus, ieminējies, ka situāciju varbūt vajadzēja citādi risināt. Vai priecājas, ka mamma strādās viņa skolā? Jā, taču norādījis, ka no rītiem gan viņš uz skolu negrib doties mammas pavadībā.

Agnese arī atklāj, ka dzimtā nu viņa būs otrā skolotāja. Ome (mammas mamma), kas savulaik pasniegusi matemātiku, esot ļoti gandarīta, ka mazmeita ies viņas pēdās, jo arī viņai ļoti paticis strādāt ar bērniem. Abām esot kopīga vēl kāda līnija – šūšana. Agnese atceras, kā skatījusies, ko ome darina ar veco zingeru, līdz reiz saņēmusi dūšu un bez jebkādas palīdzības pati uzšuvusi svārkus bez piegrieztnes.

Ome esot bijusi patiesi pārsteigta, cik labi iznācis.

Matemātiķes talants noder

Skaidrojot, ko tad īsti pasniegs, Agnese norāda: līdz šim skolā bērni apguva mācību priekšmetu Mājturība un tehnoloģijas, savukārt turpmāk to aizstās Dizains un tehnoloģijas, uzsvaru no konkrēta priekšmeta izgatavošanas pārliekot uz dizaina domāšanas izkopšanu un dažādu prasmju apguvi. Liels pluss jaunajai skolotājai būs viņas līdzšinējā izglītība, kas iegūta Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā un Rīgas Tehniskajā universitātē, kurā pabeigta bakalaura studiju programma Apģērbu tehnoloģijas un dizains, savukārt maģistra grāds iegūts Materiālu tehnoloģijās un dizainā.
Profesionālās iemaņas līdz šim sieviete likusi lietā, darinot individuāli pasūtītus tērpus. Lielākoties strādājusi viena modelējot un šujot. Tā pagājuši vairāki gadi, taču vienmēr iekšā gruzdējusi vēlme neturēt sveci zem pūra. Starp citu, maģistrantūras laikā Agnese papildus mācījusies arī pedagoģiskās zinības, it kā nojauzdama, ka tās noderēs.

Viņa prot darboties ne tikai ar audumu, bet arī ādu – savulaik šuvusi somas, kastītes, vestes, jakas –, un pati par iemācīto saka paldies modes dizainerei Skaidrai Deksnei, kuras ierādītā metode palīdzējusi tērpus darināt tā, lai tie pieguļ kā otra āda. Modelēšanā liels pluss bijušas arī matemātiķes dotības. Labās sekmes eksaktajos mācību priekšmetos vienubrīd likušas domāt pat par grāmatvedes profesiju. Taču galu galā Agnese pēc pamatskolas beigšanas Liepājas pusē izlēmusi doties uz Rīgu apgūt mākslas un dizaina jomu. Arī brālis turpat mācījies kokapstrādi. Pēc vidējās izglītības iegūšanas sākumā domājusi atgriezties dzimtajā pusē, tomēr palikusi Rīgā. Tiesa, ikdienā joprojām pietrūkst jūras, taču Baložos, kur Agnese šobrīd dzīvo, ir skaists priežu mežs, netālu arī ezers, tā ka vide atsauc atmiņā daudz ko no bērnības.

No kursiem līdz skolai

Viss notiek tā, kā jānotiek, – arī nejaušības vēlāk izrādās daļa no kopējā dzīves mustura. «Ieraudzīju piedāvājumu piedalīties tiešsaistes kursos Atrodi savu aizraušanos. Saruna ar kouču izvērtās par sarunu ar sevi, ļaujot atskārst, ka man pietrūkst jēgpilnības savā līdzšinējā darbā, tas ir, komunikācijas ar citiem un iespējas nodot tālāk savas uzkrātās zināšanas,» par to, kā nonākusi līdz skolotājas darbam, stāsta Agnese. Taču vienlaikus nākusi arī apjausma, ka tāds darbs nozīmē būt citu priekšā, rādīt un stāstīt. Teiksiet: kas nu tur liels? Bet Agnesei bažas radīja ne tik daudz publiska uzstāšanās, cik iedzimta atšķirība – asinsvadu anomālija, kuras dēļ vienas rokas krāsa atšķiras no otras. Kā tas būs, kad visi to redzēs un aplūkos? Vai pieņems viņu? Taču tad nācis nākamais likteņa iedrošinājums: paziņa piezvanījusi un vaicājusi, vai negribot novadīt šūšanas kursus, ierādot tajos pašus pamatus. Teikt «jā» pamudinājusi nelielā pieredze ar praktikantiem – ne vienreiz vien saņēmusi pēc tam labus vārdus, ka viņai izdodoties lieliski izskaidrot un ierādīt darbus.
Jau pēc pirmās kursu nodarbības, kas ieilgusi vairāk nekā noteiktās stundas, nākusi atziņa, ka tieši tā viņai ir pietrūcis.

Pat nogurums šķitis tāds gaišs un uzmundrinošs. Nākamais solis jau bija bērnu pulciņš, ko ierosinājušas sarīkot mammas, kuras mācījās pie viņas un vēlējās, lai arī viņu atvases apgūst pirmās šūšanas iemaņas. Sapulcējies neliels bariņš meiteņu un arī puišu. Sašuvuši tā saucamās punču jeb jostas somiņas, par kurām bērni bijuši stāvā sajūsmā. Dažas meitenes pat mudinājušas nākt uz viņu skolu par mājturības skolotāju. Vislielākais gandarījums bijis satikt šos bērnus vēlāk uz ielas – viņi ar lepnumu rādījuši somiņas, kuras labprāt nēsājot savās ikdienas gaitās.

Kad nāca piedāvājums pastrādāt skolā, Agnese uzreiz piekritusi, lai gan tobrīd bijis daudz pasūtījumu. Mazliet jau šaubas tā kā bijušas: ja ienirs pedagoģiskajā darbā, vai nepazaudēs savu kvalifikāciju. Bet tad sieviete sapratusi, ka tas nekādā ziņā nebūs zaudējums, bet ieguvums, jo viņas zināšanu un prasmju pūrs ir patiešām apjomīgs – nu varēs to pārcilāt un atsvaidzināt.