Autors: Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes asociētā profesore.

Skolās virknē mācību priekšmetu trūkst skolotāju, turklāt situāciju ir pasliktinājusi arī Covid-19 pandēmija. Latvijā skolotāju trūkuma problēma ir labi zināma un risinājumi tiek meklēti, taču īsti pārliecinošu rezultātu pagaidām nav.

Pašlaik ir svarīgi panākt, lai vairāk jauno cilvēku pēc augstskolas beigšanas savu nākotni izvēlētos saistīt ar skolotāja profesiju. Te nu būtu vērts izmantot citu valstu pieredzi, jo ne jau tikai pie mums trūkst skolotāju, līdzīga problēma ir arī ASV, Austrijā, Lielbritānijā un citur. Vācijā tiek runāts par “fatālu skolotāju trūkumu” (“Hessenschau”, 24.04.2020.) un prognozēts, ka līdz 2025. gadam visā valstī trūks aptuveni 32 000 skolotāju.

Viens no risinājumiem ir darba vidē balstītas studijas. Tas nozīmē, ka izglītības programmas īstenošanā nodarbības augstskolā tiek kombinētas ar studijām darba vidē. Students vienlaikus ar studijām universitātē strādā skolā un apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences tūlīt izmanto praksē, uzreiz pārliecinoties, cik tas ir efektīvi. Svarīgi, ka šajā laikā viņam tiek sniegts augstākās izglītības iestādes mācībspēku un darbavietas mentoru atbalsts.

Eiropā skolotāju izglītībā tiek īstenoti vairāki modeļi, kuru galvenā atšķirība ir nodarbību stundu skaits augstākās izglītības iestādē un darbavietā – skolā, pirmskolā, mācību centrā un citās ar izglītību saistītās iestādēs. ASV skolotāju rezidentūras programmas ir alternatīvs ceļš potenciālajiem pedagogiem, kuriem jau ir bakalaura grāds. Skolotāju rezidentūras modelī topošie skolotāji maģistra līmeņa studiju saturu apgūst integrēti, strādājot izglītības iestādē.

Latvijā darba vidē balstītā skolotāju izglītības programma paredz, ka intensīvu studiju laikā vasarā topošie pedagogi – cilvēki, kam jau ir vismaz bakalaura grāds kādā specialitātē (bet nav iegūta skolotāja kvalifikācija), – apgūst pamata lietas, kas nepieciešamas darba uzsākšanai skolā, t.i., skolvadību, mācību stundu plānošanu, skolotāju sadarbību transdisciplināru mācību plānošanā un vadīšanā, vērtēšanu, mācīšanās teorijas, mācīšanās psiholoģiskos aspektus un mācību priekšmetu metodiku, rudenī apgūst pedagoģijas vēsturi, padziļināti apgūst mācību priekšmetu metodiku, iekļaujošo izglītību, klasvadību, mācību metožu daudzveidību, mācību procesa individualizāciju un personalizāciju, konfliktu risināšanu u. c., bet pavasarī veic sava darba analīzi u. c. skolotāja pētnieciskās darbības uzdevumus, kā arī vāc pierādījumus sava darba efektivitātei. Līdztekus studijām Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē studenti saņem “Iespējamās misijas” kuratora un profesionālās izaugsmes grupu, kā arī skolas mentora atbalstu. Pēc tam seko indukcijas gads, kura laikā jaunajiem speciālistiem tiek piedāvāti profesionālās pilnveides semināri “Iespējamās misijas” pilnveides grupās. Jaunais skolotājs strādā mentora vadībā.

Ar darba vidē balstītu studiju palīdzību iespējams piesaistīt gudrus, spējīgus cilvēkus, kuriem jau ir konkrētā mācību priekšmeta/jomas satura zināšanas, un gada laikā viņus sagatavot darbam skolās, kur trūkst skolotāju. Turklāt svarīgi, ka darbs vienlaikus ar studijām dod iespēju augstskolā apgūto izmantot praksē, attīstīt savu pedagoģisko kompetenci, izglītības iestādē saskaroties ar ikdienas izaicinājumiem, kā arī nodrošina atgriezenisko saiti.

Lai darba vidē balstītas studijas sasniegtu vēlamo rezultātu, svarīgs priekšnoteikums ir zinoši, labi sagatavoti un pieredzējuši mentori. Te pozitīvi vērtējama ir Vācijas pieredze, kur skolotājiem ir iespēja iegūt papildu kvalifikāciju, gada laikā augstskolā pabeidzot kursu mentordarbībā. Austrijā skolotājiem, kuri vēlas piedalīties skolotāju izglītības īstenošanas indukcijas fāzē, ir jāpabeidz vai nu mentoru programma, vai arī mentoringa maģistra līmeņa studijas. Mentori tiek materiāli stimulēti.

Darba vidē balstītas studijas ļauj gan efektīvi saistīt teoriju un praksi, gan reizē ar studijām strādāt, kas īpaši svarīgi ir ģimenes cilvēkiem. Skolotāja izglītība kļūst pievilcīgāka, un ir iespējams papildus piesaistīt kvalificētus speciālistus. Paredzams, ka, risinot skolotāju trūkuma problēmu, kas nākotnē būs arvien asāka, darba vidē balstītas studijas tiks organizētas aizvien plašāk un iegūs aizvien lielāku nozīmi. Taču mūsu izglītības sistēmai iepriekš ir jāizpilda mājasdarbs, kura galvenā sastāvdaļa ir kvalificētu mentoru sagatavošana. Pagaidām tādu ir maz, trūkst teorētisko zināšanu un prasmju. Uzskatu, ka nepieciešams izstrādāt studiju programmu “Mentordarbība darba vidē balstītu studiju nodrošināšanai”, kuru beidzot skolotāji saņemtu mentora sertifikātu.

Protams, ir arī citas problēmas. Jāpanāk, ka skolas skolotāji ir atsaucīgi un vēlas palīdzēt. Pagaidām reizēm vērojama tāda kā skaudība – kā tad tā, es mācījos četrus vai pat piecus gadus, bet te ierodas cilvēks, kas jau gatavs iet klasē! Netiek “pamanīts”, ka šim cilvēkam jau ir augstākā izglītība kādā specialitātē, kuru viņš papildina ar nepieciešamajām zināšanām pedagoģijā un mācību priekšmetu metodikā.

Darba vidē balstītas studijas nevajadzētu uzskatīt par brīnumlīdzekli, ar kura palīdzību vien iespējams atrisināt skolotāju trūkuma problēmu. Svarīgs ir arī pedagogu atalgojums, profesijas reputācijas paaugstināšana un citi faktori. Taču ir skaidrs, ka Latvijas izglītības sistēmai ir jābūt gatavai šādām studijām.

Skolās jau strādā pirmie projekta “Mācītpēks” dalībnieki, kas iegūst izglītību 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas “Skolotājs” ietvaros Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē, kā arī saņem nodibinājuma “Iespējamā misija” atbalstu. Viņu darba rezultāti ļaus novērtēt, cik kvalitatīvi spējam sagatavot jaunos skolotājus.