Skolotāja Mārīte Tīsa skolā strādā jau vairāk nekā 20 gadus un izglītības projektam «Mācītspēks» pieteicās, lai turpinātu sekot līdzi mūsdienu izglītības tendencēm un iegūtu pedagoga kvalifikāciju. Talsu 2. vidusskolas zviedru valodas skolotāja stāsta par savas karjeras takām, neizdziestošās enerģijas nozīmīgumu un allaž dedzīgo spēju mācīt un mācīties.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis mācīt. Skolotājas lomā esmu bijusi jau kopš agras bērnības, kad savai radiniecei pasniedzu angļu valodu. Laikā, kad bija jāizšķiras par nodarbošanos, man ticības dēļ bija liegts strādāt par skolotāju, tāpēc nolēmu izglītību iegūt Rīgas Medicīnas institūtā. Savus pirmos profesionālos skolotājas gadus pavadīju, pasniedzot medicīniskos priekšmetus skolas sociālās aprūpes programmā, kā arī bioloģiju, veselības mācību un dabas zinības, kam līdztekus strādāju arī par angļu valodas tulku. Parādoties jaunai iespējai, devos uz Latvijas Universitātes zviedru valodas studiju kursiem, kas vairāk atbilda manam valodu aicinājumam.

Nākamo gadu laikā ieguvu arī karjeras konsultanta un sociālā pedagoga kvalifikāciju un apguvu pedagoģiskās darbības pamatus Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RP1VA). Gadu laikā ir apmeklēti neskaitāmi kursi par svešvalodu mācīšanas metodiku, informācijas tehnoloģiju pielietošanu, kompetenču satura īstenošanu un karjeras izglītības pilnveidošanu gan Latvijā, gan ārzemēs.

Projektu «Mācītspēks» redzēju kā lielisku iespēju, lai turpinātu sevi pilnveidot un uzlabotu savu profesionālo kompetenci. Pieteikties mani skubināja zinātkāre un prieks par dažādību — tie laikam ir tie elementi, kas man palīdz mūžīgi justies jaunai, vienlaikus turpinot profesionālo un personīgo izaugsmi. Protams, arī kvalifikācijas iegūšana man ir nozīmīga.

Projekts man sniedz iespēju pilnveidoties, un no tā gūstu ļoti daudz. Esmu iepazinusies ar daudziem ievērojamiem Latvijas Universitātes profesoriem un jauniem, entuziastiskiem, ļoti augsti motivētiem skolotājiem un saviem jaunajiem kolēģiem, pilnveidojusies personīgā līmenī, attīstot komunikācijas prasmes, kā arī profesionāli — uzzinājusi un apguvusi daudzas jaunas mācību metodes, kā arī nostiprinājusi teorētiskās zināšanas. Šī iegūtā pieredze noteikti ir spēlējusi lielu lomu mācību procesa dažādošanā, piemēram, kopš mācībām praksē esmu ieviesusi dažādas jaunas mācību metodes.

Uz viena viļņa ar skolēniem

Es piederu pie tās skolotāju grupas, kas ir eksperimentētāji un praktiķi,— ikdienā redzu, ka mani skolēni to novērtē, tas palīdz veiksmīgāk realizēt mūsu kopīgo mācību procesu. Viena no metodēm, ko veiksmīgi esmu integrējusi klasvadībā, ir vienota ritma iegūšana stundas sākumā. Šo metodi apguvu «Mācītspēka» psiholoģijas kursā, un tā nekavējoties mani aizrāva. Vienota ritma iegūšana pamatojas neirolingvistikā un nozīmē, ka skolotājs vai skolēns stundas sākumā uzsāk kustības, tās pārņem pārējie, kustības mainās un tādējādi visi «tiek uz viena viļņa». Reti kuram skolēnam nepatīk izkustēties, īpaši, ja šo metodi pasniedz labvēlīgi, izskaidrojot un radot izpratni par to.

Zināšanām ir jāiet roku rokā ar pieredzi

Ikvienai situācijai ir jācenšas pieiet ar atvērtu prātu. Patiesībā it viss palīdz paplašināt pedagoga redzesloku, tai skaitā zināšanas un prasmes, kas iegūtas, strādājot citās nozarēs. Piemēram, pieredzēju, kā jaunie «Mācītspēka» pedagogi, savas nozares profesionāļi spēj meistarīgi integrēt citās nozarēs iegūto pieredzi mācību procesā un pašizaugsmē.

Nevar noliegt, ka visam nepieciešama arī pedagoģiskā zināšanu bāze, ko sniedz studijas. To laikā ieguvu padziļinātu, pētniecisku skaidrojumu par dažādu metožu lietošanu mācību procesā, reizēm pat par pieejām, ko biju praktizējusi jau iepriekš. Dažbrīd jūtu, ka man ir krietni vieglāk uztvert atsevišķu informāciju un metodes, jo man jau ir izveidojusies izpratne par mācību procesu un uzkrāta pieredze. Tomēr nekad nedrīkst paļauties tikai uz pieredzi, tajā nekad nevajag iesūnot. Zināšanas un prasmes vajag nemitīgi papildināt, jo it viss mums apkārt mainās.

Reģionu skolas kā priekšrocība

Mums ir inovatīva un atvērta darba vide, kur visi kolēģi ir par attīstību un pilnveidi, līdz ar to arī, protams, atbalsta mani uz visiem simts. Man jāsaka ļoti labi vārdi par savu skolu, Talsu 2. vidusskolu. Tā ir skola, kuras vērtības ir radošums, inovācijas, uzņēmība, līdzatbildība, sadarbība, savstarpējā cieņa, individuālā pieeja, zinātniskums, humānisms un atvērtība. Uzskatu, ka tā ir progresīva skola, un esmu priecīga redzēt, ka mana skola iet līdzi laikam un ir elastīga pozitīvām pārmaiņām, piemēram, tā bija viena no «Skola2030» pilotskolām, kas izveidoja pedagogu grupas un strādāja pie satura izveides.

Strādājot reģionālajā skolā, liela priekšrocība ir kopības sajūta un apkārtējā vide. Protams, labs kolektīvs var izveidoties ikvienā skolā, bet mazākās skolās un mazākas pilsētās tomēr esam labāk pazīstami, kā arī atkrīt dažādi lielpilsētas vides faktori. Ļoti izteikti veidojas arī dažādas kopienas, piemēram, radošajām izpausmēm: mūsu skolas pedagogi ir gan gleznotāji, gan mūziķi, gan citas radošas personības.

Noteikti jāmin, ka ārkārtīgi būtiska ir skolas organizācijas kultūra — ka vadība iesaistās un veido kopības sajūtu kā stundu laikā, tā arī kopīgos atpūtas brīžos. Piemēram, siltas atmiņas ir par septembra pārgājieniem, kuros piedalījās visa skola — gandrīz 800 skolēnu no 1. līdz 12. klasei, kā arī skolotāji. Es tiešām esmu lepna par šo kopības sajūtu, ko esam radījuši! Ja gadās kāda problēmsituācija, skolas vadība uzsver, ka tā ir kopēji risināma, nevis tikai pedagoga individuālā atbildība; bieži tieši mūsu vienotības sajūta ļauj rast risinājumus un kompromisus.

Prieks par jauno mācībspēku

Redzu, ka skolās ir labi skolotāji, tomēr dažkārt vērojams to trūkums. Tāpēc svarīgs ir jauna mācībspēka pieplūdums. Pati esmu daļa no projekta «Mācītspēks» un redzu, ka gaidāms lielisks pedagogu papildinājums skolās visā Latvijā, jo jaunie pedagogi ir patiesi ļoti entuziastiski. Darbs nebūt nav viegls, no skolotājiem prasa daudz enerģijas un laika, ir nepietiekoši apmaksāts, bet neapšaubāmi mūsu darbs ir jēgpilns un iedvesmojošs.»