Autors: Anete Vaivade, projekta “Mācītspēks” dalībniece.

Viņi ir savādāki – izaicinošāki, intuitīvāki, konfrontējošāki, jūtīgāki, inteliģentāki, garīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs. Viņiem nepatīk mācības skolā, viņi nepakļaujas pavēlēm, ir aktīvi, izaicinoši, bet ar augstu intelektu, necieš melus, stāsta par kārtību Visumā – tāds, manuprāt, ir indigo un kristāliskā bērna portrets.”Jaunā laikmeta” bērni mūsu sabiedrībā sevi piesaka tik skaļi un nozīmīgi, ka neievērot viņus vairs nav iespējams.

Mūsdienās, pēc Nensijas Ennas Tapas grāmatā “Savas dzīves izprašana caur krāsām” (“Understanding Your Life Through Color”) teiktā, 70% bērnu, kas jaunāki par 10 gadiem, un 40% bērnu vecumā no 15 līdz 25 gadiem, ir “indigo”. Intuīcija un personīgā pieredze strādājot skolā, liek domāt, ka šobrīd starp maniem 5. un 6. klašu audzēknim turpat 60 – 70 % varētu būt ”indigo” bērni – talantīgi, emocionāli jūtīgi un ar milzu zinātkāri apveltīti. Jā, viņi ir arī tehnoloģiju bērni, un nākotnē šie bērni ieviesīs un pārvaldīs tādas tehnoloģijas, par kurām mums pat grūti šobrīd iedomāties.

Kādi ir ”jaunā laikmeta” bērni?

”Jaunā laikmeta” bērni pārstāv jaunu soli cilvēces evolūcijā – ar augsti attīstītu apziņu un intuīciju. Viņi ir un būs neiecietīgi pret meliem. Viņi ir nākotnes cilvēki, kas jau šobrīd apzinās savu misiju.

Esmu novērojusi, ka viena no būtiskākajām ”jaunā laikmeta” bērnu īpašībām ir viņu ārkārtīgā jūtība. Pirmkārt – pret meliem un integritātes trūkumu citos. Nav iespējams samelot indigo bērnam. Viņš jums to pateiks acīs vai arī reaģēs ar agresiju vai izolēšanos. Šie bērni ne tikai asi reaģē uz meliem, bet viņiem nepiemīt spēja melot arī pašiem sev. Viņiem ir sveša izlikšanās un pielāgošanās sabiedrības pieņemtajam dzīvesveidam. Piem., ja viņam skolotāja stāstītais būs pretrunā ar paša pārliecību, viņš drosmīgi argumentēs, kāpēc tā nav, turklāt argumentācija bieži ir balstīta uz intuitīvām iekšējām zināšanām nevis kaut kur izlasītu. Šajā gadā, lai labāk izprastu skolēnus pirms studijām “Mācītspēks“, kopā ar citu programmas dalībnieci Daigu Būdu izveidojām bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādi “LIRA”, ar mērķi labāk izprast bērnu mācību vajadzības, viņu vērtības un piedāvāt nestandarta interešu izglītības programmas, gūstot praktisku pieredzi pirms darba skolā, noorganizējot 3 nometnes skolas vecuma bērniem.

Organizēju un piedalos “LIRA” bērnu nometnēs kā meistars, lai savas pašattīstības ceļā iegūtās plašās zināšanas nodotu bērniem, palīdzot viņiem izaugt par SUPER TALANTĪGIEM un vispusīgi attīstītiem cilvēkiem, kuri apzinās savu iekšējo potenciālu, un spējīgi paši ātri izveidot savu Dzīves ceļu uz Sapņu piepildīšanu! Mūsu nometnēs 90% bija “jaunā laikmeta” bērni, kurus vērojām, daudz runājām ar viņiem, vadījām bērnu meditācijas talantu atvēršanai, mākslas nodarbības intuīcijas trenēšanai, tādejādi vērojot un secinot, kāds ir “jaunā laikmeta” bērni, kas ir viņu iekšējā motivācija izglītoties. Šo vērtīgo gūto praktisko pieredzi izmantojam šobrīd skolotāja darbā.

Neapmierināti ar ”sistēmām”, kādas valda mūsu sabiedrībā, jo tās lielāko tiesu ir orientētas uz klaju atdarināšanu, neprasot radošu domāšanu, šie bērni redz un piedāvā savus, viņuprāt, labākus paņēmienus – kā rīkoties gan skolā, gan mājās. Ja šie bērni nesaņem izprotošu atbalstu no pieaugušajiem (pedagogiem, vecākiem u.c.) ar līdzīgu apziņu, viņi bieži novēršas, ieslēdzas sevī, jo jūt, ka ir nesaprasti. Tad skola vai mājas kļūst par sociāli sarežģītu vidi.

Pēc indigo bērnu raksturlielumiem, ko ir aprakstījuši Lī Kerols un Džeina Tobere grāmatā “Indigo bērni: Jauni bērni ir ieradušies” (The Indigo Children: The New Kids Have Arrived) viņi tiek iedalīti 4 tipos:

1. humānisti, kuri darbosies ar cilvēkiem, iespējams, nākotnes ārsti, juristi, politiķi, uzņēmēji, skolotāji. Viņi ir ārkārtīgi draudzīgi un komunikabli. Piem., esmu novērojusi, ka šie bērni ļoti bieži sarunājas stundās, viņi ātri uztver mācību vielu, bieži ir savs nestandarta viedoklis. Viņiem ir svarīga komunikācija ar cilvēkiem. Viņus ilgstoša tālmācība bez iespējas satikties ar klasesbiedriem un draugiem ietekmē negatīvi, jo neapmierinu viņu vajadzības komunicēt klātienē ar cilvēkiem, apmainīties ar domām, enerģiju, dzīvām emocijām. Kā piemēru varu minēt, klases 1.semestra noslēguma pasākumu gandrīz visi skolēni vēlējās kā klātienes pasākumu, jo viņiem patīk būt kopā, viena skolniece man teica, ka visvairāk viņai patīk dzīvē izjādes ar zirgiem un sarunas ar draugiem klātienē. Diemžēl iztikām ar on-line pasākumu un gaišu cerību uz nākotni.
2. konceptuālisti, kuri vairāk ir projektos, nevis komunikācijā ar cilvēkiem, viņi vairāk aizraujas ar datortehnoloģijām (iespējams, nākamie inženieri, arhitekti, dizaineri, piloti, programmētāji). Piem., esmu pamanījusi, ka šiem bērniem nav nepieciešama bieža komunikācija ar citiem. Tālmācībā daži šādi bērni ir atklāti pateikuši, ka viņiem izteikties on-line publiski sagādā stresu, tādēļ izvēlas rakstisku komunikāciju čatā nevis ieslēdzot mikrofonu. Vienmēr piedāvāju skolēniem izvēlēties, kā atbildēt, nelaužu viņu būtību. Viņi ir vērsti uz dziļāku zināšanu apguvi, savus talantus izrāda, darbojoties eksperimentos sarežģītākos projektos. Šie bērni ātri uztver mācību vielu un ja dod papildu izaicinājumus viņiem, piem. izdomāt pašiem kādu uzdevumu par tēmu, kuru var atrisināt visa klase vai ļaut viņiem demonstrēt savu atklājumu – tad tas ārkārtīgi viņus motivē, jo skolotājam ir uzrunājis “indigo izgudrotāju”. Pamatā viņiem patīk tālmācības, daži pat ir stāvā sajūsmā, jo var patstāvīgi padziļināti izpētīt tēmu un netraucē klases fons, un šiem bērniem nav problēmu ar pašvadītu mācīšanos, jo no dabas viņi ir augsti iekšēji disciplinēti.
3. mākslinieki, kuri ir ļoti jūtīgi un kreatīvi, viņi var darboties arī medicīnā, būt par skolotājiem un pētniekiem. Esmu novērojusi skolā, ka šie bērni ir ļoti jūtīgi uz krāsām, gaismu, skaņā, klasesbiedru un skolotāju noskaņojumu, viņi burtiski “skenē” visu pasauli un tādēļ viņu nervu sistēma ir pārslogota. Viņi ir ārkārtīgi talantīgi, un šiem bērniem būtu piemērotākas mācības mazākās klasēs pa 10-15 skolēniem, jo viņu sensativitāte ir ārkārtīgi augsta. Zinu, ka katrā klasē ir šādi ārkārtīgi jūtīgi bērni. Tieši šo bērnu dēļ skolas pirmajās dienās demonstrēju ar video visām klasēm, kas ir troksnis, kā tas ietekmē cilvēka psihi un kopā ar “Mācītspēks” fizikas skolotāja Sandu Kalēja palīdzību izveidoju “klusuma burku”, kura noteiktā proporcijā burku piepildīta ar meža sūnām un čiekuriem (meža klusumu) un pieliekot pie auss, skan kā gliemežvāks. Skolēni labprāt klausījās klusumu, tas viņiem bija pārsteigums, ka klusumam arī ir sava skaņa. Pirms pārbaudes darbiem un intensīvākas rēķināšanas stundās lieku mācīšanos un smadzeņu darbību veicinošu mūziku un skolēni dažreiz paši jautā šo fona mūziku. Klātienē praktizēju īsu noskaņošanās meditāciju pirms pārbaudes darbiem, jo zinu, ka daļa skolēnu kuri ir jūtīgi cieš no trauksme jeb matofobijas, kas mēdz parādīties 5.klasē. Tās ir negatīvas emocijas, saistībā ar matemātiku, par ko var liecināt slikti rezultāti matemātikas pārbaudes darbos, zema motivācija, kļūdaina izpratne par matemātiskiem jēdzieniem u.c. Trauksmi rada bailes no neveiksmes un nepārliecinātība.
4. starpdimensionālie, viņu ir mazāk, jau agrā bērnībā uz dziļiem jautājumiem atbild “Es zinu!”, viņi ir lieli savā apziņā un, iespējams, veidos jaunas sistēmas un filozofijas nākotnē. Manuprāt, šie bērni jūtas neiederīgi, ja nav starp līdzīgi domājošiem. Viņiem standarta izglītības sistēma nav piemērota, jo nepieciešama vide, kas veicina viņu apziņas strauju attīstību, lai nestu lielu labumu pasaulē nākotnē.

Kāda izglītības sistēma ir piemērota ”jaunā laikmeta” bērniem?

Straujā tendence, kas uzrāda ”jaunā laikmeta” bērnu skaita pieaugumu, nenovēršami pieprasa izglītības sistēmas grozījumus, un, manuprāt, kompetenču pieeja skolā ir labākais, ko šobrīd var īstenot. Es uzskatu, ka šis process bija jāplāno nevis pakāpeniski, bet vismaz pirmajās sešās klasēs vienlaicīgi, jo tieši šajās klasēs ir lielākais indigo un kristālisko bērnu īpatsvars. Audzēkņiem ir neiespējami labprātīgi pieņemt, viņuprāt, pretdabisku un novecojušu izglītības sistēmu.

”Jaunā laikmeta” bērniem visiem iespējamiem līdzekļiem ir jāmēģina dot iespēju izpaust savus talantus mācību procesa laikā, tas radīs vēl dziļāku motivāciju mācībām skolā.

Esmu novērojusi, ka ”jaunā laikmeta” audzēkņi viegli ”skenē” skolotāja emocijas, un jūtas ārkārtīgi atbrīvoti un motivēti, ja viņu priekšā atrodas patiesi iedvesmojošs, viņu vajadzības saprotošs, ar pedagoģiskām metodēm bagāts un kreatīvs pedagogs. Tāpēc skolotājs indigo bērnu priekšā dažkārt pats jūtas kā skolnieks.

Mana pieredze rāda arī to, ka ”jaunā laikmeta” bērni ļoti daudz mācās no pedagoga arī brīdī, kad noņem savu ”skolotāja masku” un izpauž sevi ikdienas saskarsmē, rādot audzēkņiem, kāda ir viņa patiesā pasaules uztvere un vērtības. Šis aspekts ļoti ietekmē skolēnus – iedvesmo, iedrošina, sniedz motivāciju vai tieši pretēji – rada bailes un vainas apziņu.
Lielai daļai ”jaunā laikmeta” bērnu raksturīga, daudz spēcīgāka, smadzeņu labās puslodes darbība vai arī abu pusložu integrēta darbība. Abi šie uztveres veidi nodrošina daudz lielāku informācijas uztveres apstrādes un domāšanas ātrumu.

Tomēr, neskatoties uz šīm dotajām iespējām, indigo bērni slikti socializējas. Viņiem ir grūti ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās normas un noteikumus, jo viņi tajās neredz jēgu un it kā dzīvo ”jaunajā gadsimtā”, kurš šeit vēl nav atnācis.

Jaunā laikmeta bērni ir mūsu sabiedrības daļa, kas iekļaujas cilvēces apziņas evolūcijas procesā. Viņi ir emocionāli apdāvināti, dzīvo saskaņā ar savu sirdi un izpratni, un nerakstītos dabas, mīlestības, garīguma un harmonijas likumus turēs augstāk par cilvēku egoisma, mantrausības, baiļu vai varaskāres likumiem. Gan izglītības sistēmai, gan sabiedrībai ir jāņem vērā šo jaunā laikmeta bērnu personības iezīmes un vajadzības.