Godinot skolotājus un viņu darbu šajā pandēmijas laikā, kas tik spilgti iezīmē nozīmīgākās vērtības un prioritātes, beidzot kā sabiedrība apzināmies, ka bez ārstiem un pedagogiem nevaram iztikt. Turpinot aizvadītajā “Ādažu Vēstis” numurā iesākto tēmu “Skolotājs – personība”, piedāvājam iepazīties ar septiņiem lieliskiem pedagogiem – personībām Ādažu vidusskolā! Ar šo rakstu sēriju par pedagogiem – personībām vēlamies pateikt paldies. Mēs jūs novērtējam, dārgie pedagogi! Iepazīstiet, cik patiesi dziļas un skaistas personības ir Ādažu vidusskolas skolotāji!

Programmas “Mācītspēks” matemātikas skolotājai Anetei Vaivadei svarīgi skolēnos atvērt zinātkāri, prieku, radošumu un aizrautību!

Skolotāja Anete Vaivade katru stundu sāk ar “Piecām zelta minūtēm” – savstarpēju domu apmaiņu ar skolēniem – par dzīves pamatvērtībām. Anete ar skolēniem pārrunā tādas tēmas, uz kurām atbildes grāmatās meklē pat pieaugušie: “Kā aug un attīstās smadzenes? Kas ir izaugsmi veicinoša un kas – ierobežojoša domāšana? Kas palīdz justies laimīgam un mīlētam? Kāds ir labs skolēns un kāds – skolotājs? No kā skolēni mācās? Kāpēc izaugsme notiek tikai tad, kad piepūlamies? Kādas spēles spēlēt un kādu stratēģiju tajās izmantot? Kā plānot savu dienu un nedēļu?”

“Skolēnu atbildes ir tās, no kurām patiesi izprotu, kādas metodes piemērot, darbojoties mācību stundās, kas ir skolēnu stiprās un vājās puses,” stāsta Anete Vaivade. Piemēram, uz jautājumu “Kā tu mācies?” skolēni atbildēja, ka visvairāk mācās no skolotājiem, vecākiem, praktiskiem uzdevumiem un datorspēlēm! “Un kāpēc ne?” Anete jautā šā raksta lasītājiem un atzīst, ka mācību stundās adaptē skolēnu interesēm atbilstošas mācību metodes.

Šo visu viņa mēģina īstenot dzīvē kopš 2020. gada 1. septembra, kad Ādažu vidusskolā sāka strādāt par matemātikas skolotāju 5.-6. klasēm. “Esmu ļoti pateicīga Ādažu vidusskolas vadībai, ka uzticējās un ļāva darboties man skolā, Latvijā pirmā unikālā projekta “Mācītspēks” ietvaros, kurā, apvienojoties Latvijas augstskolām – Latvijas Universitātei, Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei, kā arī nodibinājumam “Iespējamā misija”, tiek nodrošināta nozares speciālistu ieplūšana Latvijas skolās, apgūstot darba vidē balstītu augstāko izglītību pedagoģijā,” stāsta Anete.

Anete Vaivade ieguvusi augstāko izglītību vadībzinībās Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un vairāk nekā 20 gadus strādājusi finanšu un grāmatvedības jomā, tādēļ viņai matemātikas skolotājas profesijas apgūšana ir kā papildu garšīga “putukrējuma un ogu kārta” līdzšinējai izglītībai un darba pieredzei. Darbs ar bērniem vienmēr bijis Anetes dvēseles darbs, kas rada prieku. Pēc ilgām un nopietnām pārdomām šis dvēseles darbs kļuvis par viņas pamata darbošanos ikdienā, mainot dzīvi par 100%! Darbošanās kopā ar bērniem ir Anetes hobijs. Bez šī vaļasprieka viņu iedvesmo arī jūra, kalni, kalnu un distanču slēpošana, pastaigas pa dabas takām, ceļošana, ziedi, nepārtraukta pašizaugsme, dvēseliskas sarunas ar cilvēkiem un mūzika. Skolotājas talants ir ieraudzīt bērnos viņu talantus un attīstīt tos, iedvesmojot un iedrošinot uz ko lielāku. Tādēļ skolā Anete labprāt uzņemas organizēt kādu konkursu bērniem un ar prieku darbojas ar talantīgajiem bērniem, gatavojot viņus olimpiādēm, konkursiem un lielajai dzīvei! “Uzskatu, ka labam skolotājam jābūt līderim, kurš iedvesmo un virza skolēnus pa spirāli uz augšu, attīstot viņu talantus un radošo potenciālu tā, lai skolēni ir vispusīgi izglītoti, pabeidzot skolu, ir gatavi lielajai dzīvei un saprot, kur iegūtās zināšanas spēs pielietot dzīvē un kas no mācītā būs vajadzīgs tikai intelekta izaugsmes procesā!” atklāj Anete.

Skolas atbalsta komandas un Empātijas skolas vadītāja Inese Roste-Timrota: “Bez akadēmiskajām zināšanām uzmanība jāpievērš arī garīgajai un emocionālajai pasaulei”

Inese Roste-Timrota ir skolas atbalsta komandas vadītāja. Viņa vada individuālās korekcijas nodarbības bērniem ar mācīšanās grūtībām. Iepriekšējā mācību gadā 1. un 2. klases skolēniem viņa vadīja Empātijas skolu, kas bija balstīta uz deju programmas Tanzpro biodanza bērniem “Dejas apkārt pasaulei “pamatiem. Šī metode atbalsta bērnu autentisku identitātes attīstību, empātiskā un tolerantā veidā veicinot bērnu personīgo izpausmi, komunikāciju un sadarbību ar citiem. Nākotnē Inese ļoti vēlētos arī skolā ieviest klusuma un apzinātības nodarbības “Klusuma radošās darbnīcas”. “Klusuma skolas” apzinātības un meditācijas nodarbībās bērniem būtu iespēja doties “apzinātības ceļojumā”, pieredzot dažādus apzinātības veidus – apzinātu ķermeni, elpu, domas, emocijas, apzinātu kustību, apzinātu ēšanu, kā arī “sirdsapzinātību” – pateicību, laba vēlēšanu un laipnību.

“Es cenšos pati augt, izzinot sevi un stiprinot to, kas mums ikdienā pietrūkst visvairāk – sevis apzināšanās, ieklausīšanās sevī un savā ķermenī, miers, klusums, meditācija, empātija pret sevi un citiem. Ar to, ko iemācos pati, jūtot, ka tas pilnveido mani, padara dzīvi vieglāku, vēlos dalīties. Bērniem šīs prasmes dzīvē ir ļoti svarīgas un noderīgas. Ir svarīgi, lai skolā bez akadēmiskajām zināšanām uzmanība tiktu pievērsta arī garīgajai un emocionālajai pasaulei,” uzskata Inese Roste-Timrota.

Brīvajā laikā Inesi saista aktīvā atpūta – viņai ļoti patīk sportot, skriet, doties garās pastaigās, pārgājienos, laivot, braukt ar velo, iepazīt dabu, ceļot, iepazīt aizvien jaunus apvāršņus. Savu ikdienu Inese izkrāso, apmeklējot un arī piedaloties dažādos kultūras pasākumos. Viņa labprāt atsāktu dziedāt korī un gleznot. Prieku Inese rod arī ikdienišķos sīkumos – nesteidzīgā rīta kafijā, skaistā rītausmā vai rietā, esot kopā ar saviem mīļajiem. Inesi iedvesmo jebkura situācija, kurā rasts risinājums, ikviena saruna, kas noslēgta ar smaidu, jauku vārdu, arī bērnu un vecāku uzticēšanās lūgt palīdzību, risināt radušās grūtības. Inesei ļoti svarīgas tādas vērtības kā patiesums, vienkāršība, tolerance, iejūtība un sapratne vienam pret otru: “Augsti novērtēju, ja ikdienā spējam nolikt malā dusmas, aizvainojumu, nogurumu, esam vērsti uz sadarbību, ko piepildām ar pozitīvu attieksmi, iejūtību, sapratni un veselīgu humora devu.” “Lai pasaule kļūtu labāka, mums jāiemācās paskatīties caur mīlestības un pieņemšanas prizmu uz sevi un arī apkārtējiem,” pārliecināta Inese.

“Mēs staigājam pa šo planētu tik īsu laika posmu. Kopīgajā visu lietu sistēmā mūsu dzīves ir tikai kā mazi punktiņi mūžības audeklā. Tāpēc – lai netrūkst gudrības izbaudīt šo dzīves ceļojumu un piešķirt garšu procesam!”

Angļu valodas skolotāja Ilze Sticenko: “Vēlos redzēt bērnus laimīgus!”

Angļu valodas skolotāja, 8.e klases audzinātāja, triju bērnu mamma Ilze Sticenko atzīst, ka pedagoga darbā viņai spārnus dod iespēja redzēt un just, kā skolēniem mirdz acis un kā viņos mostas interese par Ilzes mācīto. “Savu darbu daru no sirds. Mācību procesā bērnos novērtēju ne tikai to, cik gramatiski pareizi uzrakstīs teikums, galvenais ir redzēt, ka bērns vēlas augt, attīstīties un zināt,” atzīst Ilze. Vienīgais, kas Ilzei pedagoga darbā nepatīk, atzīmju likšana: “Bērni ir tik dažādi, viņu spējas ir nesalīdzināmas! Mana pārliecība – agrāk vai vēlāk, bet ikviens būs spējīgs runāt angļu valodā, kad būs tāda nepieciešamība.” Ilze cenšas bērnus iedrošināt, lai viņi justos brīvi un nebaidītos jautāt par nesaprotamo. Viņa vēlas būt pedagogs, pie kura bērni nāk, lai aprunātos ne tikai par mācībām, bet arī par citiem jautājumiem, kas viņus satrauc. Tāpat viņa sagaida, ka bērns darbosies pats, saprotot, kāpēc tas pašam vajadzīgs: “Mācības ir tikai daļa no visas plašās pasaules, kas veido bērna personību. Vēlos redzēt bērnus laimīgus, lai viņi jūtas vajadzīgi šai pasaulei. Pati dzīvoju pēc devīzes: “Dari otram to, ko gribētu, lai tev dara” un mācu to arī saviem skolēniem.

Mēs, pieaugušie, esam atbildīgi par apstākļiem, vidi, kurā bērni aug. Pieaugušajiem ir jārāda piemērs, kā būt laimīgiem un būt priecīgiem par katru piedzīvoto dienu! Ir jāpalīdz bērniem saskatīt, cik plaša un interesanta pasaule ir mums apkārt.” Ilze domā, ka darbs skolā būtu neiedomājams bez sadarbības ar saviem jaukajiem “angļu kolēģiem”, kas ir milzīgs atbalsta plecs un draugs.

Ilze dzīvē cenšas saskatīt pozitīvo, jo ir pārliecināta, ka no mazumiņa veidojas arī lielais prieks: “Esmu bezgala pateicīga Dievam, ka man ir ģimene. Ja mani mīļie ir sveiki un veseli, tad jau ir iemesls būt laimīgai! Priecājos par skaistajām debesīm – gan mākoņiem, gan zvaigznēm nakts melnumā.” Brīvo laiku Ilze pavada kopā ar ģimeni. Kā atzīst Ilze, “diezgan jāiespringst, lai izklaide būtu patīkama dažādu vecumu gaumēm.” Lielākā daļa ģimenes brīvā laika tiekot pavadīta futbola laukumā, jo abi Ilzes dēli ir nopietni aizrāvušies ar šo sporta veidu un trenējas ne tikai treniņos, bet arī brīvajā laikā. “Nu jau pat man ir iepaticies skatīties regulārās Premier League spēles TV tiešraidēs un pat saprotu, kas tur notiek,” smejas Ilze. Kopā tiek spēlētas arī galda spēles. Ilzi pozitīvi uzlādē arī svaigā gaisā pavadīts laiks, patīk sēņot! “Man patīk gatavot ēst, tāpēc vienmēr gaidu: “Mmm, ļoti garšīgi!”. Un tas mani priecē!” Skolotāja dārza darbos sper savus pirmos soļus, tāpēc ir ļoti iepriecināta redzēt sava darba augļus arī šajā jomā. Tāpat Ilze priecājas, ja kādam var izlīdzēt, palīdzēt.

Bez angļu valodas mācīšanas skolotājas lielais izaicinājums ir viņas pirmā audzināmā klase, ar kuru viņa ir kopā nu jau ceturto gadu. Jauniešu dzīvi viņa cenšas padarīt krāsaināku, piedāvājot un organizējot dažādus ārpusskolas pasākumus. Ar audzināmo klasi Ilze devās ekskursijās, apmeklēja teātrus, muzejus. Klase piedalījās arī ZZ čempionātā. Jau tagad Ilze ar savu klasi vienojusies, ka pēc Covid-19 pandēmijas svinēs visus nenosvinētos svētkus! Tā tik būs ballīte!

Česlavs Batņa, Ādažu vidusskolas direktors, pandēmijas laikā publiskajā telpā aizsācis tēmu “Skolotājs – personība”, aicinot apzināties šīs profesijas nozīmīgumu.

“Skolotāji, līdzās mediķiem, ir tie, kuri izjūt vislielāko atbildības nastu gan par izglītības, gan valsts ekonomikas pašreizējo “turēšanos virs ūdens”,” pārliecināts Ceslavs Batņa.

Skolotājs ir personība, jo pašreizējā situācijā pedagogs ir atbildīgs par to, lai ikviens skolēns turpinātu iegūt kvalitatīvu izglītību apstākļos, kas to nevis pastiprina, bet tieši otrādi. Skolotājs ir personība, jo viņam teju “jādala sevi uz pusēm”, paralēli vadot mācību stundas gan skolēnu grupai, kas mācās klātienē, gan tai, kura mācās attālināti. Skolotājs ir personība, jo pusgada laikā ir apguvis tik daudz jaunu prasmju, cik kādā citā nozarē strādājošais neapgūs vismaz 5 gadus. Skolotājs ir personība, jo pielāgojas ikmēneša, iknedēļas prasībām, ko pastarpināti uzdod skolas vadība, pamatojoties uz valdības lēmumiem. Pedagogs pielāgojas un “nečīkst”, viņš dara savu darbu ar vislielāko atbildības izjūtu, dažbrīd nesaudzējot pat savu veselību. Skolotājs ir personība – skolotāji, atcerieties to, un, pat nesagaidot kādu mazu “paldies!”, zināt – jūs esat personības!

“Mācītspēks” skolotāja, senās mūzikas vokālas grupas “Modus Vivendi” dalībniece, Daiga Būda: “Laimīgam skolotājam apkārt vienmēr būs laimīgi skolēni!”

Matemātikas skolotājas Daigas Būdas līdzšinējā pieredze saistīta ar vadošiem amatiem inanšu un apdrošināšanas jomā, viņa brīvi pārvalda vācu valodu, jo daudzus gadus sadarbojās ar Vācijas uzņēmumiem. Viņu jau toreiz aizrāva dažādas apmācības un semināri, kas saistīti ar izaugsmi un attīstību. “Nu beidzot jūtos īstajā vietā, jo varu piepildīt savus sapņus, nepārtraukti mācīties (arī no bērniem!) un palīdzēt augt tiem, kuri to vēlas,” atklāj Daiga Būda. Ādažu vidusskolā Daiga ir pavisam nesen, kopš 2020. gada 1. septembra, kad kļuva par 5.a klases audzinātāju un matemātikas skolotāju 5.-6.klasēm. Paralēli viņa mācās “Iespējamās misijas” mācībās sestdienās un piektdienās studē jaunajā praksē balstīto studiju programmā “Mācītspēks”, lai saņemtu skolotāja kvalifikāciju. “Dienas paskrien nemanot, tomēr ir svarīgi nezaudēt līdzsvaru un sevi! Pirmais, kas palīdz, ir ģimene un daba. Tajā es smeļos iedvesmu, spēku un mieru. Kopā ar ģimeni labprāt pavadām laiku dabā – ziemā slidojam un izbaudām piesnigušā meža pastaigas, vasarā laivojam, sēņojam, ogojam, apceļojam Latviju un pasauli,” stāsta Daiga.

Daigas dzīvē ļoti svarīga ir mūzika: “Ar to esmu saistīta visu savu mūžu, un nu jau vairāk nekā 15 gadu garumā esmu atradusi to, kas piepilda un padara manu dzīvi vēl laimīgāku. Esmu viena no senās mūzikas vokālas grupas “Modus Vivendi” dalībniekiem, kopā mēs iestudējam un atskaņojam dažādus renesanses un baroka laikmeta meistaru skaņdarbus. Kad dziedu šo mūziku, varu aizceļot laikā. Klausoties tā laika instrumentu skanējumā, gaisā virmo kas netverams, ļoti romantisks un skaists. Mums ir neatkārtojami skatuves tērpi, kurus radījusi māksliniece Edīte Treija, un mēs sadarbojamies ar labākajiem māksliniekiem, kuri atskaņo tā laika mūziku. Šobrīd ļoti ilgojos pēc savas grupas, jo nevaram koncertēt Latvijas pilīs, muižās un baznīcās, bet ļoti gaidām, kad atkal to varēsim!”

Šobrīd, paralēli darbam Ādažu vidusskolā un mācībām, Daiga kopā ar burvīgu komandu darbojas arī Bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādē LIRA. Tur viņa organizējusi dažādus pulciņus, un pagājušajā vasarā lieliskā komandā īstenoja savas pirmās trīs bērnu dienas nometnes.

Daiga atzīst: “Es vēl meklēju to sajūtu, kādam, manuprāt, ir jābūt lieliskam pedagogam. Taču esmu pārliecināta, ka laimīgs skolotājs ir labs piemērs bērniem. Laimīgam skolotājam apkārt vienmēr būs laimīgi skolēni. Tas pielīp! Pamazām, bet noteikti pielīp!”

Skolas pasākumu organizatore, projektu vadītāja, matemātikas skolotāja Sarma Jēkabsone: “Skolā nevar novecot! Katru dienu, katru nedēļu un katru gadu ir jāmācās, jāattīstās, jāpilnveidojas!”

Sarma Jēkabsone kā skolotāja nostrādājusi 35 gadus. Mācījusi un “mocījusi” skolēnus matemātikā. Sarma ar prieku māca skolēniem izprast matemātiskās likumsakarības, ir prasīga gan pret skolēniem, gan pret sevi. Ikdienā Sarmai pietrūkst tiešā kontakta ar skolēniem, bet šo laiku viņa uztver kā izaicinājumu apgūt jaunas prasmes. Sarma ne reizi vien ir uzsvērusi, ka “Skolā nevar novecot! Katru dienu, katru nedēļu un katru gadu ir jāmācās, jāattīstās, jāpilnveidojas, un tas man patīk. Man patīk apgūt ko jaunu un pilnveidot sevi profesionāli.” Skolotāja Sarma ir skolas patriote, viņa kopj, dažādo un pilnveido skolas tradīcijas. Visi Sarmas organizētie pasākumi ir krāšņi, emocionāli un saturīgi – bez Sarmas nav iedomājami ne Valsts svētki, ne Ziemassvētku pasākumi, ne Sirsniņdiena, ne rudens balles. Ja nepieciešams – Sarma pārtop par Ziemassvētku rūķi, popzvaigzni vai raganu ar slotas kātu. Sarma prot arī šūt un gatavot, kopā ar skolēniem darina koncerttērpus, cep pīrādziņus un klāj svētku galdus un izrotā skolu valsts un gadskārtu svētkos. Sarma uzskata, ka svētki jāorganizē tā, lai tie būtu interesanti un ilgi paliktu atmiņā. 2021. gadā vidusskola gatavojas atzīmēt savas darbības 35. gadskārtu, un atmiņas par skaistiem svētkiem un pasākumiem, tādiem kā Zeltene, Nepieradinātās modes skate, Ziemassvētku loterija, Dziedi ar Zvaigzni (skolotāju vai vecāku pārstāvi), ZZ čempionāts (skolas mērogā), gadskārtējie Mātes un Ģimenes dienas pasākumi, Žetona vakari, Pēdējā zvana svētki, izlaidumi, nav pagaisušas.

Sarma atbalsta aktīvu dzīvesveidu, kopā ar savas klases skolēniem veiksmīgi piedalījusies ZZ čempionātā, arī skolā vairāku gadu garumā organizējusi “vietējā mēroga” ZZ čempionātu, ar katru gadu iesaistot arvien vairāk klašu kolektīvus un 2017. gadā, atzīmējot Mātes un Ģimenes dienu, arī skolēnu vecākus. Sarma iestājas par vides resursu taupīšanu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu – organizējusi makulatūras un izlietoto bateriju vākšanu un iesaistījusi skolu Vides izglītības fonda (VIF) Ekoskolas programmas īstenošanā. Sarma ir nenogurdināma, viņai ir ārkārtīgi lielas darba spējas -viņa ir ne tikai zinoša un prasīga matemātikas skolotāja, radoša skolas pasākumu organizatore un “dvēsele”, bet, iesaistoties vairākos LEADER projektos, piesaistījusi skolai līdzekļus, lai izveidotu skolas muzeju, apskaņotu un apgaismotu Zaļo zāli, iegādātos digitālās klavieres u.tml.

Kur Sarma smeļ spēkus un rod iedvesmu? Atbilde: “Iedvesmu dod ceļojumi. Man nepieciešams vismaz divas reizes gadā pacelties gaisā un aizlidot, aizlidot un uzkrāt spēkus. Arī mana audzināmā klase mani iedvesmo, bez klases esmu kā bez rokām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.”

Aiga Bērziņa: “Esmu nelabojama optimiste”

Vismaz pietiek man pašai un varu dalīties tajā arī ar citiem!” Aiga Ādažu vidusskolā strādā trešo gadu, taču līdz šim vairāk nekā 20 gadus strādājusi mazā privātskoliņā ar nelielu bērnu skaitu klasē, tāpēc īpašs izaicinājums bijis sākt strādāt ar klasi, kurā ir 28 bērni! Un kā saka pati Aiga – fantastiski bērni! Kad pirmo reizi iepazinusies ar šo klasi Ādažu sākumskolā, bērnu vecākiem paziņojusi: “Cik fantastiski, kolosāli bērni!” Aiga nevar beigt priecāties par to, cik ļoti viņai paveicies, ka viņas klasē ir labestīgi, mīļi, sirsnīgi un zinātkāri bērni. “Viņu labestība un sirsnība, visticamāk, ir no vecākiem,” aizdomājas Aiga. Uz jautājumu, kur smeļas savu optimismu, Aiga atbild: “No ģimenes un dabas!” Aiga novērtē, ka agros rītos var sajust dabas elpu, īpaši pavasarī, kad sāk dzirdēt pirmās putnu čalas un redzēt pirmos pumpurus. “Ieelpoju dziļāk dabas spēku sevī un uzreiz kļūst labāk!” priecājas Aiga. Jautāta par to, kāpēc izvēlējusies pedagoga profesiju, viņa atbild: “Nekad neesmu domājusi par ko citu! Jau bērnībā ap galdu sasēdināju lelles, iztēlojoties, ka esmu skolotāja!” Aiga lellēm bija sataisījusi burtnīcas un ar sarkano pildspalvu laboja kļūdas.

Aiga spēku smeļas arī slēpojot un gleznojot. Visvairāk Aigas gleznās atrodami ziedi. Ziemā viņu priecē kalnu slēpošana, bet vasarās – grāmatas, daiļliteratūra, jo “specializēto literatūru lasu visu mācību gadu,” stāsta Aiga. “Bērniem cenšos iemācīt, ka lasīt ir daudz interesantāk nekā skatīties kādu darbu jau atveidotu filmā. Lasot ir iespēja tēlus uzburt savā iztēlē, izdomāt, kā tie izskatās, bet filmā režisors parāda priekšā, kā tēlam jāizskatās.” Jautāta, vai ir kāds autors, kura darbus lasa labprātāk, Aiga atbild: “Nē, atbilstoši noskaņojumam. Tāpat – ar mūziku: ir brīži, kad vēlos klausīties ko lirisku, un ir mirkļi, kad klausos smago roku.” Aiga vismaz reizi gadā kopā ar vīru un dēliem ar auto dodas kādā tālākā ceļojumā, jo tieši kopā būšana svešās vietās un jaunās situācijās gan pārbauda ģimenes spēku, gan arī to saliedē. Fotogrāfijā Aiga redzama Vācijas augstākajā virsotnē Cūgšpicē. Vismīļākā atmiņa, uzsākot darbu Ādažu sākumskolā, ir skolas bijušās direktores, tagad direktora vietnieces, Daces Dumpes teiktais: “Nav nepareizu un muļķīgu jautājumu! Ja vien ir kāda problēma, jautājiet! Visu atrisināsim kopā!” Šāda attieksme un vārdi Aigai ļāva justies pavisam droši. Tikpat iedrošinošu attieksmi saņēmusi arī no citiem kolēģiem! “Visiem ir vajadzīga atbalstoša vide. Gan skolotājiem, gan bērniem,” pārliecināta Aiga. Tieši tāpēc Aiga stundas sāk ar 10 minūšu sarunu, kurā apjautājas,

Ādažu sākumskolas skolotāja Aiga Bērziņa par sevi saka: “Esmu nepārtrauktā attīstībā un kustībā. Uzskatu to par priekšrocību, jo nav divu vienādu dienu, nav divu vienādu mācību stundu – katra atnes ko jaunu. Čīkstēt par grūtu dzīvi un pelēku ikdienu? Tas nav par mani. Esmu nelabojama optimiste. Pozitīkā katram klājas. Ja Aiga pamana, ka kāds skolēns ir nomākts, izskatās norūpējies, aicina dalīties, sakot, ka dalīta bēda ir pus-bēda. Daloties ar citiem, uzreiz kļūst vieglāk. Aiga uzskata, ka tikai atbalstošā, sirsnīgā vidē var atplaukt bērna spējas. Vidē, kurā valda bailes no soda, mācīties ir neiedomājami grūtāk. Kas saista pedagoga darbā? “Izaicinājums ieraudzīt, kā bērna acīs iedegas zinātkāres dzirkstele! Atmodināt to!” Izaicinājums ir arī atrast pareizo pieeju, lai skolēnam būtu vieglāk izprast apgūstamo tēmu. Piemēram, daudzi bērni arī matemātiku labāk izprot, zīmējot. Risinot teksta uzdevumus, attēlojam tos shematiski.” Aiga visaugstāk cilvēkos vērtē godīgumu un patiesumu. Viņa pamanījusi, ka jaunākajai paaudzei ir sava stāja, pārliecība par savu viedokli, reizēm skolēni ir tik ļoti pārņemti ar savas domas pareizību, ka nevēlas ieklausīties citos. Tad Aigas uzdevums ir mudināt sadzirdēt otru. Kāds ir lielisks pedagogs? “Tāds, kuram mirdz acis!” pārliecināta Aiga. “Nav nozīmes zinātniskajiem grādiem un atestātiem, galvenais, ka ir atvērta sirds un mirdzošas acis!”

Programmas “Mācītspēks” ģeogrāfijas skolotājam Armandam Rudušam interesantas šķiet skolēnu idejas, kas ne vienmēr atbilst pieņemtajiem standartiem, tomēr ir lieliskas savā vienkāršībā

Skolotājam Armandam Rudušam patīk apceļot Latviju un tuvākās kaimiņvalstis, pārvietojoties gan ar velosipēdu, gan auto. Skolotājs atklāj, ka ceļojumu iespaidus bieži izmanto ģeogrāfijas stundās. Arī skolēniem viņš iesaka apceļot tuvākos reģionus, izmantojot jauniešiem draudzīgus ceļošanas veidus. Skolotāju Armandu saista arī ķīmijas eksperimenti, ko viņš cenšas pēc iespējas vairāk iekļaut arī mācību procesā. Brīvajā laikā viņš klausās mūziku un seko līdzi jaunumiem populārajā kultūrā. “Šajā lauciņā daudz ko varu mācīties no saviem skolēniem. Ja atliek kāds brīvāks brīdis, varu pievērsties arī datorspēlēm, tāpēc spēju izprast skolēnus, kuri nopietni aizrāvušies ar šo vaļasprieku,” atzīst pedagogs. Viņaprāt, skolotājam jābūt spējīgam iejusties un izprast bērniem aktuālās lietas, lai varētu palīdzēt problēmu gadījumā. Armands aktīvi piedalās arī Jauno ģeogrāfu skolas organizēšanā, kurā skolēni no dažādām Latvijas skolām satiekas un risina ģeogrāfijas uzdevumus un dodas izglītojošos pārgājienos. “Šis pasākums ir interesants, jo, lai gan to sauc par skolu, gaisotne ir daudz neformālāka un ar krietnu devu humora,” stāsta skolotājs. Darbā ar skolēniem Armandu saista skolēnu idejas, kas ne vienmēr atbilst pieņemtajiem standartiem, tomēr ir lieliskas savā vienkāršībā. Savos skolēnos augstāk par zināšanām un sarežģītām prasmēm viņš vērtē godīgumu, kas ir īpaši svarīgs attālinātajā mācību procesā.

________

Autors: “Ādažu Vēstis”.