Skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībnieki pēc otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības kvalifikācijas “Skolotājs” iegūšanas turpina savu profesionālo attīstību, izvēloties vienu no četrām tālākizglītības programmām Latvijas Universitātē. Pašreiz 39 jaunie skolotāji, paralēli darbam skolā, padziļināti apgūst pārmaiņu vadību izglītībā, speciālo un iekļaujošo izglītību, klasvadību efektīvai mācību stundai vai tehnoloģiju bagātinātu mācību procesa organizēšanu.  

“Projekta “Mācītspēks” otrā gada mērķis ir turpināt profesionālo pilnveidi atbilstoši katra jaunā skolotāja individuālām vēlmēm, izvēloties vienu no četrām tālākizglītības programmām, kuras vada pieredzējuši Latvijas Universitātes docētāji un citi profesionāli mācībspēki. Paralēli kursiem, pedagogi var savstarpēji apmainīties idejām un pieredzēm – ar kolēģiem un savu kuratoru, kā arī veidot savu atbalsta tīklu, kas noderēs, arī noslēdzoties dalībai projektā. Jebkurā profesijā, bet jo īpaši pedagoģijā, ir svarīgi atrast domubiedrus un padomdevējus, kas palīdz gan ikdienā, gan krīzes situācijā. “Mācītspēks” otrajā jeb indukcijas gadā ir iespēja radīt un nostiprināt šādas saites, turpinot profesionālo izaugsmi,” pauž Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela. 

Programma “Klasvadība efektīvai mācību stundai” docentes Ilzes Šūmanes vadībā orientēts uz skolotāju profesionālās kompetences pilnveidi, analizējot dažādus klasvadības modeļus un stratēģijas, attīstot prasmi atpazīt un vadīt klasvadības situācijas, rodot efektīvus risinājumus nestandarta situācijās. Kā norāda programmas vadītāja, katra skolēna efektīvas mācīšanās pamatā  ir skolotāja  prasme ne tikai izvēlēties atbilstošu mācību saturu un mācīšanās metodes, bet arī veidot tādu mācību vidi, kur skolēni jūtas droši, atbildīgi un aktīvi iesaistīti. 

Rīgas Centra humanitārā vidusskolas sociālo zinību skolotāja Linda Zandere norāda: “Izvēlējos klasvadības virzienu, jo uzskatu, ka tas ir pats pamatu pamats darbā ar skolēniem. Skolotājam var būt vissuperīgākās zināšanas, pieejas un materiāli, bet, ja nav prasmju savaldīt klasi, tad līdz zināšanām nevar kvalitatīvi tikt. Māju būvēt no pamatiem ir ievērojami vieglāk nekā sākt ar jumtu.” 

Programma “Pārmaiņu vadība izglītībā”, kuru izstrādājusi Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” direktore asoc. prof. Ieva Margeviča-Grinberga, ir ar mērķi stiprināt dalībnieku zināšanas un prasmes pārmaiņu vadībā, kas sevī ietver prasmi vadīt sevi un vadīt citus. Programmas ietvaros jaunie skolotāji padziļināti apgūst grupas un komandas vadību, komunikāciju un emocionālo inteliģenci, izglītības politiku, kā arī skolas kā organizācijas vadību. 

Ralfs Vaiveris, Babītes vidusskolas sociālo zinību un vēstures skolotājs, par savu izvēli stāsta: “Visu savu iepriekšējo darba mūžu – 30 gadus – esmu pavadījis pārdošanas segmentā, un šīs programmas nodarbības man ir ļoti interesantas un noderīgas. Programmas lielākā pievienotā vērtība ir lektori – atsaucīgi un pieredzes bagāti profesionāļi, saistīti arī ar reālo dzīvi; un protams, arī pats saturs.” Arī Tukuma 3. pamatskolas angļu valodas skolotāja Laura Šušpāne un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma skolotājs Jēkabs Krīgerts arī atzīmē, ka viens no iemesliem programmas izvēlē ir paši mācībspēki. “No prasmīga, zinoša un pieredzējuša līdera var iegūt daudz. Pārmaiņu vadību izglītībā izvēlējos, jo šīs programmas viens no mācībspēkiem ir Edgars Plētiens. Citējot Raini, “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, atzīst Krīgerts. 

 Speciālās un iekļaujošās izglītības programmā, kuru vada docente Egija Laganovska, skolotāji apgūs, kā atbilstošāk skolēna vajadzībām pielāgot mācību vidi, kā diferencēt mācību materiālus un kādi būtu piemērotākie atbalsta pasākumi dažādās situācijā. Programmas lielākā daļa sastāv no praktiskajā vidē balstītas kopīgas mācīšanās par speciālās un iekļaujošās izglītības attīstību Latvijā un citās valstīs, par dažādu attīstības traucējumu atpazīšanu un individuālo izglītības programmas apguves plānu izstrādāšanu, par labās prakses pieredzi u.tml.   

“Savā otrajā, indukcijas gadā izvēlējos Speciālās un iekļaujošās izglītības programmu, jo saskatīju visplašāko pielietojumu izglītības iestāžu darba vidē. Mans personīgais mērķis dzīvē ir būt to izmaiņu iniciatoram, kuras es vēlos redzēt pasaulē pati. Lai vairotu vienlīdzību sabiedrībā, tam ir jābūt pirmsākumiem skolā, katra cilvēka bērnībā. Skolēni, kuri jutīsies piederīgi, vairos šo piederības sajūtu citos, savos tālākajos dzīves posmos,” stāsta Katrīna Tračuma, Jelgavas Centra pamatskolas vizuālās mākslas un teātra mākslas skolotāja. 

Programmas “Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana” ietvaros tiek pilnveidota izpratne par tehnoloģiju izmantošanu izglītībā, tehnoloģiju attīstības radītām iespējām un riskiem, kā arī pilnveidotas prasmes izmantot digitālos risinājumus mācību materiālu izveidē atbilstoši multimediju mācīšanās principiem. Programmu vada docente Daiga Kalniņa. 

Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunita Butāne stāsta: “Skolās mācās digitālās paaudzes bērni, kuri jau ir izauguši ar viedierīču palīdzību sasniedzamajā tīmekļa telpā. Veidojot digitālus mācību uzdevumus, spēles, aktivitātes, mēs, skolotāji, runājam ar skolēniem vienā, tas ir, digitālajā valodā. Uzdevumus, ko drukātās darba lapās skolēni pilda garlaikojoties, digitālo spēļu, testu un izaicinājumu veidā tiek izpildīts kā rotaļājoties un bez īpašas piespiešanās.”