Š. g. 27. oktobrī klātienē norisinājusies pirmā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībskolu tikšanās ar mērķi iezīmēt projekta tālāko attīstību un veidotu ciešāku sadarbību. Sarunu pēcpusdienā neformālā gaisotnē piedalījās 44 skolu direktori un vadības pārstāvji, un plānots šādus notikumus organizēt ar noteiktu regularitāti. 

Tikšanās sākumā skolu direktorus uzrunāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela, kura uzsvēra nepieciešamību izglītības nozarē strādājošo vienotai rīcībai kopīga mērķa labā. Daniela izcēla, ka gan augstskolu vidū, gan “Mācītspēks” komandā ir izpratne par nozares izaicinājumiem – pedagoģijas studentu un līdz ar to arī skolotāju trūkumu, vienlaikus viņa norādīja, ka tiek mērķtiecīgi strādāts gan pie visu pedagoģijas mācību programmu pilnveides, gan dažādu jauno tehnoloģiju integrēšanas mācību procesā. LU PPMF dekāne norādīja arī uz pozitīvām tendencēm – darbu pie mūsdienīgas pieejas skolotāju sagatavošanā, kā arī potenciālo iespēju ieviest projekta “Mācītspēks” indukcijas gada pieeju visās pedagoģijas programmās, nodrošinot kuratora atbalstu gada garumā visiem jaunajiem pedagogiem.  

Pašlaik teju 140 skolās visā Latvijā strādā vairāk nekā 250 “Mācītspēks” skolotāji. Arī šogad neliela daļa pedagogu pēc dalības uzsākšanas projektā ir atteikušies no skolotāja karjeras. Vienlaikus, 93% no “Mācītspēks” dalībniekiem, kas 2022. gadā uzsākuši dalību projektā, to ieteiktu arī citiem. Dalībnieki, kuri izlēmuši par izstāšanos no projekta pirms mācību semestra sākuma, to lielākoties skaidro ar ģimenes apstākļiem vai darba piedāvājumu citā jomā. Savukārt tie pedagogi, kas atstājuši skolas septembrī, par iemesliem nosauc slodzes apjomu, stresa līmeni, skolas vidi un atalgojumu, kas vēlreiz izceļ vajadzību strādāt komandā un veidot atbalsta kopienu jaunajiem skolotājiem.  

Kā norāda projekta “Mācītspēks” vadītāja Ruta Zaharova, domājot par projekta nākotni un ieguldījumu jaunu skolotāju piesaistē un skolotāja profesijas prestiža celšanā, ir svarīgi mērķtiecīgi veidot savstarpējā atbalsta tīklu – kopienu, kurā būtu vienoti gan jaunie pedagogi, gan skolu mentori, gan pašu dalībskolu vadības pārstāvji, un kura kompleksi strādātu ar izglītības nozares problemātiku, sākot ar iekļaujošas un uz skolēna vajadzībām vērstas vides attīstīšanu, beidzot ar skolotāju trūkumu skolās.