Par to, kā atrast īsto pieeju katram skolēnam un kādi ir speciālās un iekļaujošās izglītības pamatprincipi, šoreiz “Skolotāju skolā” sarunājas projekta “Mācītspēks” pilnveides grupu vadītāja un projekta absolvente Ieva Gailīte un “Mācītspēks” dalībniece, Rīgas Franču liceja sociālo zinību skolotāja Kitija Umbraško. Sarunas gaitā Kitija iepazīstina ar savu darbu kā speciālais pedagogs, kā arī dalās pieredzē un noderīgos digitālos rīkos, ko jebkurš skolotājs var izmantot savā darbā.

“Līdz skolotāja profesijai nonācu ar otro piegājienu, jo pirmajā reizē vienkārši nebiju tam gatava. Toties tagad man ir skolotāja kvalifikācija, un mācības nebūt nav apstājušās. Savā otrajā – indukcijas – gadā esmu izvēlējusies Latvijas Universitātes piedāvāto programmu “Speciālā un iekļaujošā izglītība”, jo šis virziens mani interesē visvairāk. Esmu ne vien sociālo zinību skolotāja, bet arī speciālais pedagogs Rīgas Franču licejā – strādāju ar bērniem, kam ir nepieciešama citāda pieeja,” stāsta Kitija Umbraško. “Latvijā pašlaik tiek ieviesta iekļaujošā izglītība – lai ikviens būtu svarīgs un lai neviens netiktu atstumts. Es uzskatu, ka iekļaujošas pamatvērtības ir līdzvērtība, dažādība, piederība un sadarbība.”

Savā prezentācijā Kitija īsi ieskicē dažādās metodes, kuras viņa pielieto ikdienā, lai strādātu ar bērniem, kam piemēram, ir noteikta diagnoze UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms). “Bērni ar valodas, komunikācijas, uzvedības un uzmanības grūtībām nespēj nosēdēt krēslā 40 minūtes vai uztvert skolotāja teikto, vienlaicīgi pierakstot. Līdz ar to es izmantoju dažādus digitālos rīkus, piemēram, Nearpod, un bērns koncentrē uzmanību tikai uz vienu lietu. Savukārt, lai saņemtu atgriezenisko saiti no skolēniem ar paaugstinātu jutību, es izmantoju LearningApps un citus rīkus. Vienlaikus manā klasē ir arī garlaicīgā pauzes vieta, kur ir tikai krāsaini zīmuļi un papīra lapa,” norāda skolotāja.

Kitija piemin arī galvenos izaicinājumus viņas darbā, lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību. Viņasprāt, problēmas rada resursu trūkums, jo jaunu materiālu sagatavošana prasa ļoti daudz laika, un negaidītas izmaiņas. “Mēs, skolotāji, nereti koncentrējamies uz to nevēlamo – nedari tā! Bet es ieteiktu fokusēties uz vēlamo skolēnu uzvedību, un tad lēnām ritenis iegriezīsies, skolēns sapratīs, ko skolotājs sagaida,” norāda Kitija, atzīstot, ka viņa netaupa pozitīvas atsauksmes un uzslavas. Viss sarunas ieraksts atrodams projekta “Mācītspēks” Facebook vai Youtube profilos.

Jau iepriekš ziņots, ka līdz 2. aprīlim profesionāļus ar augstāko izglītību aicina pieteikties uzņemšanai projektā “Mācītspēks”: https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par citiem veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā, pieejama https://esiskolotajs.lu.lv/.

Lai iepazīstinātu ar dažādajiem pedagogiem, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniekiem, absolventiem un kuratoriem, viņu mērķiem un motivāciju strādāt skolā, gan arī lai dalītos noderīgos padomos pedagoģiskajā darbā, ir uzsākta tiešsaistes sarunu ciklu “Skolotāju skola”. Sarunu sērijā līdz šim ir jau piedalījusies Ādažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Maijere, Laurenču sākumskolas sociālo zinību un vēstures skolotāja Ance Irmeja, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja Diāna Granta, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas angļu valodas skolotāja Linda Sausiņa un Ogres 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Kitija Kristiāna Berga. Nākamā saruna plānota 9. februārī plkst. 19.00.