Skolotāju izglītības projekts “Mācītspēks” februārī un martā ir paviesojies vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Valmierā, lai uzzinātu, ar kādām emocijām iedzīvotāji atceras savus pirmos skolotājus, kādus izaicinājumus saskata pedagoga darbā un kādus skolotājus viņi vēlētos redzēt skolās mūsdienās. Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju.  

Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Līgats uzskata, ka izcils skolotājs ir vispusīgs visās nozīmēs: “Viņam jābūt zinošam: ja nav zināšanu, tad neko nav iespējams iemācīt skolēniem. Skolotājam jābūt savaldīgam, komunikablam, jādomā vairākus soļus uz priekšu, jāstrukturē savs darbs, jāspēj mainīties līdzi laikam un, protams, jāzina savi skolēni katrā vecuma grupā.” Jaunajiem skolotājiem Jānis vēl: “Izturību! Un, galvenais, neapstāties pie pirmajām grūtībām! Turpināt īstenot sevis izvēlēto sapni, mācīties, nebaidīties un rūdīties! Ja pedagogs ir sapņu profesija, tad tikai uz priekšu – mūsu nākamajām paaudzēm vajag labus skolotājus!” 

“Grūti spriest, kāpēc vēlos būt tieši skolotāja, bet plānoju mācīt latviešu valodu un literatūru, jo tie bija divi mani mīļākie priekšmeti skolā. Literatūru vēlētos mācīt tādēļ, ka man patīk uzklausīt citu cilvēku viedokli par dažādām tēmām un diskutēt. Kontroldarbos es varētu lasīt interesantus sacerējumus, man patiktu tos labot. Savukārt, latviešu valodu es izvēlētos mācīt, jo, manuprāt, katram īstam latvietim ir jāzina savas valsts valoda labā līmenī,” tā savu izvēli apgūt tieši skolotāja profesiju Latvijas Universitātē komentē studente Lana Emīlija Ozola. Viņasprāt, skolotāji ikdienā saskaras ar daudziem pārbaudījumiem: “Skolotāja lielākais izaicinājums ir skolēns. Skolotājs, katru rītu ierodoties skolā, nekad nespēs paredzēt savu darba dienu. Kāda diena būs raiba, kāda cita garlaicīgāka, jo bērni ir dažādi. Skolotājam ir jābūt gatavam pārbaudījumiem.” 

Arī Anete Geduševa-Bērziņa, kura pašlaik darbojas zemes mērniecības jomā, atceras savu skolotāju: “Vidusskolā mīļākā skolotāja mācīja latviešu valodu. Viņa spēja motivēt un ieinteresēt, ar viņu varēja arī forši parunāties, tā atklāti, cilvēcīgi un godīgi. Es ļoti novērtēju, ka skolotāja veltīja laiku arī šādām sarunām. Tas, manuprāt, skolēniem ir ļoti svarīgi – iepazīt savu skolotāju kā personību, atrast kopēju valodu un justies saprastam.” Arī augstskolā Anetei ir bijusi laba pieredze: “Augstskolā man bija viens ļoti foršs pasniedzējs, kura lekcijas bija par zemes kadastrālo uzmērīšanu. Viņš bija ļoti cilvēcīgs, bez jebkādām augstprātības pazīmēm. Stāstīja un rādīja visu par  tēmu mums saprotamā veidā.” 

Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Šogad īpaši pieteikties aicināti profesionāļi, kuri vēlas kļūt par latviešu vai otrās svešvalodas (vācu, franču u.c. valodu), kā arī STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Pēc veiksmīgi izturētas atlases katram no 100 topošajiem skolotājiem tiks piedāvāts pedagoga darbs kādā no Latvijas skolām. 

Pieteikuma anketa un plašāka informācija par skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks” pieejama mājaslapā https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā pieejama https://esiskolotajs.lv/ . 

_______

Foto autors: Entergauja.com