Veiksmīgas komunikācijas pamatā ir cieņa un sapratne, un zināmā mērā arī mīlestība un rūpes – tā “Skolotāju skolas” sarunā norāda skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniece, sociālo zinību un vēstures skolotāja Ilze Lesiņa. Par to, kā kopt attiecības ar saviem skolēniem, kāpēc ir vērts ieviest “refleksijas kladītes” un kā veidot atgriezenisko saiti, diskutē “Mācītspēks” kuratore un projekta absolvente, kā arī Tukuma 2. vidusskolas sociālās un pilsoniskās jomas skolotāja Sanda Eglīte ar skolotāju Ilzi Lesiņu no Dobeles Valsts ģimnāzijas. 

Skolotāja Ilze norāda, ka ir ļoti pateicīga par Dobeles Valsts ģimnāzijas izrādīto novērtējumu viņas darbam, uzticot ne vien mācīt vēsturi un sociālās zinības, bet arī strādāt skolas vadības komandā, koordinēt 12. klašu projektu darbu izstrādi un būt arī klases audzinātājas lomā: “Mans prieks un lepnums, un rūpes pirmoreiz mūžā ir arī par veselu klasi. Tā laikam ir tā mana daba – jo audzināmā klase piešķir pavisam citu jēgu skolotāja ikdienai. Foršos jauniešus es satieku ne tikai sava mācību priekšmeta stundās, bet es arī viņiem dzīvoju līdzi ar klusu skatu pār plecu, raugoties kā nu kuram iet.” 

“Mēs visi “Mācītspēks” projektā esam sanākuši no dažādām dzīves jomām,” turpina Ilze. “Mana sapņu profesija nebija skolotājs. Vēl pirms dažiem gadiem mans priekšstats bija, ka pedagoga profesija ir tik ārpus manas realitātes, ka tas nav stāsts par mani, taču manu viedokli mainīja pandēmijas laiks. Man mājās ir trīs dēli, no kuriem divi tobrīd bija skolēni, un, tā kā tobrīd nestrādāju, man bija iespēja tuvumā pavērot mācību procesu. Mainītajos apstākļos es ieraudzīju, cik liels spēks ir skolotājam, jo pat caur ekrānu viņš var pacelt debesīs vai, patiesībā, arī nogāzt dubļos. Skolēna personības veidošana – tā ir mūsu ietekmes zona. Viņi atnāk pie mums kā uz darbu, un tad nu mums ir šī lielā iespēja ar jauno paaudzi kopā dzīvot, sadzīvot, strādāt, sazināties un saprasties. Es zināju, ja mainīšu profesiju, tad lai darītu kaut ko labāku ne tikai sev un savai ģimenei, bet arī plašākai sabiedrībai – un tad arī dzima vēlme kļūt par skolotāju.” 

Uz Sandas Eglītes jautājumu par to, kādi ir tie veiksmes pavedieni, lai izdotos veidot uz sadarbību vērstu komunikāciju ar skolēniem, Ilze dalās savā pieredzē, izmantojot “refleksijas kladītes”. Šajās burtnīcās skolēni izpauž savas pārdomas un sajūtas, kuras nereti grūti izlikt vārdos, savukārt skolotāja sniedz atbildi. Nereti caur “refleksijas kladītēm” ir iespējams risināt arī dažādas problēmas. Viss sarunas ieraksts atrodams projekta “Mācītspēks” Facebook vai Youtube profilos. 

Līdz 2. aprīlim profesionāļus ar augstāko izglītību aicina pieteikties uzņemšanai projektā “Mācītspēks”: https://macitspeks.lv/, savukārt informācija par citiem veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā, pieejama https://esiskolotajs.lu.lv/. 

Lai iepazīstinātu ar dažādajiem pedagogiem, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniekiem, absolventiem un kuratoriem, viņu mērķiem un motivāciju strādāt skolā, gan arī lai dalītos noderīgos padomos pedagoģiskajā darbā, ir uzsākta tiešsaistes sarunu ciklu “Skolotāju skola”. Sarunu sērijā līdz šim ir jau piedalījusies Ādažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Maijere, Laurenču sākumskolas sociālo zinību un vēstures skolotāja Ance Irmeja, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja Diāna Granta, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas angļu valodas skolotāja Linda Sausiņa, Ogres 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Kitija Kristiāna Berga un Rīgas Franču liceja sociālo zinību skolotāja Kitija Umbraško. Nākamā saruna plānota 23. martā plkst. 19.00.