DNS dubultspirāles modelis no želejkonfektēm, pozitīvas piezīmes, darbs laboratorijā ar mikroskopu un citām tehnoloģijām – ar šīm un citām idejām, kā arī pieredzi darbā ar skolēniem semestra pēdējā “Skolotāju skolas” sarunā dalās Krustpils pamatskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāja Inga Jermacāne. Kuratoram Edijam Freimanim “Mācītspēks” dalībniece atklāj, kā motivē jauniešus, kurus mācību priekšmets nesaista, kā arī kur skolotāja pati smeļas atbalstu un iedvesmu darbam. 

“Man gribas aizraut skolēnus – un dabaszinības un bioloģija ir ļoti piemēroti priekšmeti, lai to izdarītu,” stāsta skolotāja Inga. “Ir gadījies, ka skolēniem no rīta nāk miegs vai vienkārši bioloģija nesaista, un tad ir jautājums – kā viņus uzrunāt? Mana atslēga ir skolēnu praktiska iesaiste mācību procesā.” Skolotāja norāda, ka, piemēram, modeļu izgatavošana palīdz skolēniem praktiski izzināt dažādus procesus dabā un labāk apgūt mācību saturu, to vizuāli attēlojot. Kā ļoti veiksmīgu piemēru Inga piemin telpisko šūnas uzbūves modeli, kas top, radoši izmantojot dažādus pieejamos resursus, un DNS dubultspirāles modeli, kas šajā mācību semestrī tapis no konfektēm. 

Lai raisītu interesi par dabaszinātnēm, skolotāja velta laiku darbam pie mikroskopa, kā arī organizē darbu īpašās darba stacijās. Skolēni, strādājot pāros vai mazās grupiņās, veic konkrētus uzdevumus ierobežotā laikā, lai nostiprinātu zināšanas, trenētu problēmrisināšanu un attīstītu sadarbības prasmes. Inga bieži izmanto arī dažādus demonstrējumus, piemēram, gaismas laušanu ar lēcām u.tml., tādējādi atvieglojot sarežģītu konceptu izpratni. 

Skolotāja paralēli izmanto dažādus digitālos rīkus, arī meklēšanas iespējas internetā. Savukārt pašrefleksijas prasmes un spēju izvērtēt savu zināšanu līmeni ļoti labi var noteikt, izmantojot testus, kā arī citas metodes – “nepabeigtos teikumus”, “izejas biļetes” u.tml. Inga atzīst, ka skolēnu motivēšanai ļoti labi strādā arī pozitīvie ieraksti “E-klasē”, kas mudina arī tos skolēnus, kuriem priekšmets neinteresē, iesaistīties darbā un apgūt mācību saturu. Vienlaikus viņa atzīst, ka dažādu prasmju attīstīšana skolēnos prasa mērķtiecīgu darbu, laiku un pacietību no skolotāja. 

Inga norāda, ka jaunam skolotājam ļoti svarīgs ir atbalsts: “Pirms vēl uzsāku darbu skolā, devos pie savas bioloģijas skolotājas Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā Daigas Martinsones, lai izzinātu viņas pieredzi un pieeju darbam. Ikdienā man palīdz arī “Mācītspēks” kolēģi, kā arī skolas kolektīvā man sniedz atbalstu mana mentore, ķīmijas skolotāja. Iedvesmu darbam meklēju arī interneta vietnēs.”  

Viss sarunas ieraksts atrodams projekta “Mācītspēks” Facebook vai Youtube profilos. 

Maija sākumā noslēgusies 2023. gada dalībnieku atlase skolotāju izglītības projektam “Mācītspēks”. Kopumā tika saņemti 378 pieteikumi, no tiem 277 atbilstoši projekta uzņemšanas kritērijiem. Atlasi ir izturējuši 134 dalībnieki ar augstāko izglītību, kuri vēlas darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūt skolotāja kvalifikāciju. Dalībniekiem pašlaik tiek meklētas atbilstošas vakances skolās visā Latvijā. Informācija par citiem veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā, pieejama https://esiskolotajs.lu.lv/. 

Lai iepazīstinātu ar dažādajiem pedagogiem, skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” dalībniekiem, absolventiem un kuratoriem, viņu mērķiem un motivāciju strādāt skolā, gan arī lai dalītos noderīgos padomos pedagoģiskajā darbā, ir uzsākta tiešsaistes sarunu ciklu “Skolotāju skola”. Sarunu sērijā līdz šim ir piedalījušies dažādu jomu skolotāji, tostarp Ādažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunta Maijere, Laurenču sākumskolas sociālo zinību un vēstures skolotāja Ance Irmeja, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotāja Diāna Granta, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas angļu valodas skolotāja Linda Sausiņa, Ogres 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Kitija Kristiāna Berga, Rīgas Franču liceja sociālo zinību skolotāja Kitija Umbraško un Dobeles Valsts ģimnāzijas sociālo zinību un vēstures skolotāja Ilze Lesiņa. Sarunu sēriju paredzēts turpināt nākamajā mācību gadā.