Skolotāja uzdevums — parādīt plašo iespēju spektru. «Ir skolēni, kuriem padodas dizaina lietas — uztaisīt podziņas, ievadlaukus, kaut ko forši noformēt, lai labi izskatītos. Bet tā dēvētā back-end programmēšana īsti neinteresē. Citiem tieši nepatīk taisīt grafikas, bet patīk «uztaisīt dzīvu» to, ko izdomājuši.» Bez programmēšanas informācijas tehnoloģiju jomā vēl ir daudz citu karjeras ceļu, uzsver skolotājs. Un priecājas, ka jau pirms jaunā mācību satura un padziļinātā kursa ieviešanas starp viņa audzēkņiem vairāki izvēlējušies saistīt savu karjeru ar šo jomu.
Vai viņu nebaida, ka skolēni aizvien vairāk varētu izmantot mākslīgo intelektu un neattīstīt savas prasmes? «Ja prot atbilstoši pielietot, es uzskatu, ka būtu tikai normāli ļaut skolēniem to izmantot,» atbild Artūrs. Piemēram, programmējot reizēm sanāk kādā posmā «iesprūst», viņš stāsta. Tad talkā var nākt mākslīgais intelekts. «Protams, ja lūdz sagatavot visu no A līdz Z, tas nav labi, bet, ja savā unikālajā projektā pajautā kādu mazu lietu, kāpēc ne,» uzskata pedagogs. Skolēnam jebkurā gadījumā jāprot precīzi formulēt savu vajadzību, turklāt skolotājs ātri spēj novērtēt, kāds palīglīdzeklis ticis izmantots darba izstrādē. «Mākslīgais intelekts ir nākotne, tam jākļūst par sabiedroto.»
Artūrs savus audzēkņus grib mācīt par domājošiem un spējīgiem cilvēkiem, kuri skolas dotās prasmes prot izmantot dzīves izaicinājumu risināšanā. «Mēs kaut ko radām, risinām kādu problēmu. Jo, ja nav problēmas, tad mums nav, ko darīt, tur jau viss ir kārtībā,» viņš smaida.
