Šķiet, nekad mūžā neesmu tik daudz mācījusies un guvusi ne vien praktiskas zināšanas, bet arī iespēju citādi pilnveidoties, kā strādājot skolā – tā atzīst Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sociālo zinību skolotāja un “Mācītspēks” dalībniece Līva Jasmane “Skolotāju skolas” sarunā ar savu kuratori Kitiju Umbraško, Rīgas Franču liceja skolotāju un speciālo pedagogu.

Līva Jasmane skolā ir otro gadu un vēl joprojām sevi uzskata par “jauno skolotāju”. Viņa šogad ir ieguvusi skolotāja kvalifikāciju un pašlaik turpina mācības “Mācītspēks” otrajā mācību gadā, apgūstot Latvijas Universitātes profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmu “Pārmaiņu vadība izglītībā”.

“Es mācu sociālās zinības un dažus citus priekšmetus, bet tieši sociālās zinības ir tas, kas mani patiesi interesē. Es lepojos ar to, ka esmu “Mācītspēks” skolotāja, un esmu pateicīga, ka esmu nonākusi tieši Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā – tas man ir apliecinājums tam, ka dažreiz dzīvē notiek tieši tā, kā tam būtu jānotiek,” stāsta skolotāja Līva. Pēc darba skolā gandrīz katru vakaru viņa dodas vadīt jogas nodarbības, un tieši joga devusi impulsu pievērsties pedagoģijai.

“Skolā ir jaunieši, kuri ir jāievada mācībās, kuriem ir jāparāda, kā darīt un ko darīt, ir jārisina klasvadības jautājumi; un tad ir tā otra mana pasaule, kur es aizeju uz nodarbību, visi apsēžas uz paklājiņa un pat elpo tādā ritmā, kā es skaitu. Kaut abas šīs jomas kaut kur saskarās, tās vienlaikus ir ļoti dažādas,” Līva komentē. “Ja atskatos pagātnē, tad joga bija tas sākums, kas mani aizveda līdz skolai. Pirms sāku vadīt jogas nodarbības, esmu strādājusi gan birojā, gan pievērsusies citām lietām. Kad kļuvu par jogas skolotāju, sapratu, ka ar to man ir par maz, vēlējos vēl citus izaicinājumus.”

Līva stāsta, ka viņai bijusi iespēja strādāt ar jauniešiem dažādos projektos vairākus gadus. Kā jauniešu atbalsta persona pandēmijas laikā viņa pavadījusi daudz laika, motivējot un atbalstot skolēnus mācībās atšķirīgos mācību priekšmetos. Nekad iepriekš Līvai nav bijusi vēlme kļūt par skolotāju, taču tieši darbs ar skolēniem pandēmijas laikā rosinājis studēt pedagoģiju: “Manā ģimenē ir vairāki pedagogi, un pedagoģija ir savā mērā caurvijusi manu dzīvi. Taču Covid pandēmija un būšana mācību procesā, visa vērošana no cita skatpunkta kaut kā domu par skolotāja profesiju manī iesēja.”

“Man kā skolotājai dzīve ir ļoti dinamiska – ar kāpumiem un kritumiem, kaut kāpumu noteikti ir vairāk,” viņa norāda. “Būt patiesam, būt cilvēcīgam un būt personībai – šie padomi ir nākuši man līdzi, uzsākot darbu skolā, un tie nemainīgi kalpojuši man kā vadmotīvs darbā, un patiesībā būtu noderīgi ne vien citiem skolotājiem, bet arī citu profesiju pārstāvjiem.” Līvas darbs, vadot jogas nodarbības, palīdz veidot kontaktu ar jauniešiem stundās: “Es līdz ar to neesmu tikai sociālo zinību skolotājs, bet arī cilvēks, kam ir citas intereses.”

“Es arī kļūdos, es arī esmu cilvēks, un par to es runāju savās stundās. Ja es rādu prezentāciju un kāds skolēns norāda – skolotāj, Jums tur kļūda! Tad es saku – jā, paldies, ka pamanījāt! Es nevaru zināt visu, un es daudz mācos kopā ar skolēniem – man šķiet, ka tik daudz šī pusotra gada laikā, kopš sāku darbu skolā, es nekad dzīvē neesmu mācījusies! Tas ir nebeidzams process,” norāda Līva. “Svarīgākās atziņas, kuras esmu guvusi, ir, pirmkārt, ļaut skolēniem darīt visu pašiem – un pie tā man arī vēl ir jāpiestrādā. Un, otrkārt, uzsvērt to, kā stāstītais stundā noderēs dzīvē. Jo biežāk skolēni to saklausa, jo ieinteresētāki viņi kļūst un jo loģiskāka viņiem šķiet attiecīgā mācību tēma.”

Visu “Skolotāju skolas” sarunu starp Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sociālo zinību skolotāju un “Mācītspēks” dalībnieci Līvu Jasmani un “Mācītspēks” absolventi, dalībnieku kuratori Kitiju Umbraško iespējams noskatīties “Mācītspēks” Facebook un Youtube profilos.