“Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija ir absolūti mana skola!” stāsta jaunais “Mācītspēks” datorikas un uzņēmējdarbības pamatu skolotājs Juris Miņins. Kaut ceļš līdz pedagoga profesijai bijis loģisks, tas Jurim neesot bijis īss. Turklāt, lai gan sarunas par un ap skolu caurvijušas visu mūžu, paša pieredze kā skolotājam tomēr nesusi pozitīvu pārsteigumu.

“Man vieglāk nosaukt ģimenes locekļus, kuri nav skolotāji, nekā tos, kuri ir. Sākot no manas mammas, māsas, sievas (un vēl) – visi ir pedagogi un ir strādājuši skolā, patiesībā mana mamma tepat vēl strādā, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā,” stāsta skolotājs Juris. “Mana pirmā izvēle pēc 12. klases pabeigšanas bija kļūt par fizikas un matemātikas pedagogu. Es iesniedzu dokumentus Latvijas Universitātē, bet tad kādā brīdī pārdomāju un mana karjera ievirzījās citās sliedēs. Vienlaikus vide, kur dzīvoju – visi radinieki skolotāji, visas sarunas bija par un ap skolu, līdz ar to nekur tā doma īsti nepazuda.”

Juris izlēma pabeigt pedagoģiskās darbības pamatu programmu jeb t. s. “72 stundu kursus”, lai gūtu pamatzināšanas pedagoģijā, un tad pieņēma Latgales mācību centra izaicinājumu kļūt par filiāles nodaļas vadītāju. “Kur vadītājs – tur arī kādas lekcijas, un tā es pamazām nonācu pie pedagoģijas,” komentē Juris. 2022. gada vasarā radās iespēja kļūt par datorikas skolotāju Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, un tad sākās darbs skolā, kam sekoja pieteikšanās darba vidē balstītās studijās “Mācītspēks”.

“Darbs skolā ir gandrīz tieši tāds, kā es to biju iztēlojies. Man ilūziju nebija. Vienīgais, kas mani pozitīvi pārsteidza – strādājot līdz šim lielākoties tikai ar pieaugušajiem, biju dzirdējis baisus stāstus, cik šausmīgi ir mūsdienu skolēni – bet, atnākot uz skolu, es sapratu, cik skolēni ir brīnišķīgi un fantastiski!” norāda Juris, piebilstot, ka, iespējams, tas arī ir “skolas efekts”, jo strādā ģimnāzijā. “Bet man ir paveicies – man ir ļoti labi skolēni!”

Juris ir atgriezies skolā, kuru pats absolvēja, un vide ir labi pazīstama. “Tas, ka skolotājus labi zinu, ir pozitīvi. Mūsu kolektīvs ir profesionāls un draudzīgs. Tā kā mana mentore Vēsma Poplavska un skolas direktors Dr. paed. Jānis Poplavskis mani apmācīja iepriekš pedagoģijas pamatu programmā, viņi zināja, ko no manis sagaidīt, es zināju, ko sagaidīt no viņiem, tas attiecas arī uz citiem kolēģiem. Mēs darām savu darbu un cenšamies atbalstīt cits citu,” stāsta Juris.

Darba vidē balstīto studiju “Mācītspēks” pirmā gada dalībnieki paralēli darbam skolā piektdienas pavada, studējot Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē. “Es mācos Daugavpils Universitātē, kur ir, iespējams, mierīgāk nekā Rīgā, bet varbūt tieši iepriekšējā pieredze man ļauj nedaudz relaksētāk raudzīties uz dažādām problēmām. Pagaidām mani mācības ļoti nenoslogo. Es zināju, uz ko es parakstos, tagad tik pabeigt!”

Attiecībā uz slodzi skolā, Juris norāda, ka viņam jau atkal paveicies – ar priekšmetu, kurā ir pieejami daudzi un dažādi jau gatavi materiāli. Lielāks darbs ir atlasīt atbilstošos mācību materiālus, nekā to radīšana no jauna: “Man iepriekšējās pieredzes dēļ ir aptuvena nojausma par mācību procesu, līdz ar to varu daudz ko optimizēt, piemēram, pārbaudes darbus. Slodzi skolā nevar gluži salīdzināt ar citām profesijām. Šeit darbs ir daudz dinamiskāks. Ja strādājam birojā, mēs atnākam uz darbu 8:00 un tad līdz 17:00 strādājam, bet šeit viss mainās ik pēc 40 minūtēm. Ir jārēķinās, ka darbs nav tikai novadīt stundas – ir daudz citu lietu, kas nāk klāt.”

Domājot par darba un personīgās dzīves līdzsvarošanu, Juris iesaka atrast vaļasprieku, kas palīdz “pārslēgties”. Jura aizraušanās ir sports, un viņš rod laiku noorganizēt treniņus arī pēc darba skolā. “Jautājums ir par prioritātēm – jo laika nekad nav gana. Ir tikai viens cilvēks, ar kuru mums jāsadzīvo visu savu dzīvi – mēs paši; un, ja mēs jutīsimies slikti, sevi mocīsim un nemīlēsim, tad arī rezultāts būs atbilstošs,” norāda Juris.