Valsts svētku laikā patriotisma jēdziens, šķiet, dzirdams visur. Novembris ir patriotu mēnesis, taču daudzu iedzīvotāju patriotisma izpausme ir arī tas, ko viņi dara ikdienā. Filozofs Rūdis Bebrišs jaunākajai paaudzei māca latviešu valodu un apstiprina, ka tieši skolotāja profesija ir viena no viņa identitātēm un patriotisma izpausmēm.

Rūdis Bebrišs patlaban apgūst skolotāja arodu Latvijas Universitātes programmā “Mācītspēks”. Viņš māca latviešu valodu 7. klašu skolēniem. Lai gan mēdz būt arī izaicinājumi, skolotāja profesija gluži vienkārši ir jēgpilna, secinājis Rūdis. Latviešu valodas priekšmets izvēlēts pētniecības interešu dēļ, bet arī ģimenē tā vienmēr bijusi vērtība.

“Mana mamma pēc izglītības ir žurnāliste, un, man liekas, arī vienmēr no tā šīs valodu prasmes bija svarīgi apgūt. Es teiktu, ka es to arī diezgan labi apguvu skolas laikā, un vēlāk šī interese par valodu ļoti izpaudās arī filozofijas kontekstā, kur mēs daudz spriežam par valodu un tās lietojumu. Tāpēc es teiktu, ka tā ir bijusi tāda rūpe, kas man vienmēr ir pastāvējusi,” stāstīja Rūdis.

“Valoda ir tas, kā mēs attiecamies pret pasauli, un, man šķiet, ka šeit arī tā pareizība ir svarīga. Tas, kā pareizi attiekties pret pasauli, gan ir strīdīgs jautājums, bet es domāju, ka valoda ir viens no tiem virzītājspēkiem.”

Runājot par jauniešiem skolās un lielo svešvalodu patēriņu viņu ikdienā, Rūdis atzina, ka arī domrakstos viņš lasa gana daudz stilistisku aizguvumu no angļu valodas. Latviešu valodas skolotājs to gan nesauc par traģēdiju un šo laikmeta blakni cenšas risināt caur spēli kopā ar saviem audzēkņiem.

“Pirms dažiem gadiem portālā satori.lv bija ļoti laba ideja par to, vai mēs šo varētu pavērst par spēli, proti, vai tu to vari pateikt latviski. Un man šķiet, tā rotaļīgi pieejot šim jautājumam, ko es esmu darījis arī latviešu valodas stundās, ja kāds meklē vai taustās pēc pareizā vārda,

ir skaidrs, ka arī jaunieši kaunas no tā, ka viņiem, publiski atbildot, nāk prātā tas, kā to pateikt angliski, bet nav tā vārda latviešu valodā.

Un tad es kaut kā mēģinu ievirzīt, un mēs kopīgi nonākam pie tā vārda. Tur ir nepieciešams šāda veida palīgs un ierosinājums, bet viss sākas motivācijā, kāpēc vispār tas šķiet svarīgi – kaut ko teikt latviski. Es to redzu, un man nav ne mazāko šaubu, ka no viņiem izaugs lieliski cilvēki, un viņi spēs dot daudz gan sev, gan savējiem, gan valstij un kultūrai,” sacīja Rūdis.

Rūdis latviešu valodas skolotāja profesiju jau sauc arī par vienu no viņa identitātēm un apstiprina, ka tā ir arī viena no viņa patriotisma izpausmēm, līdzīgi, kā daudzas citas profesijas ar misijas apziņu.

“Man patriotisms ir interesējis kopš laikiem, kad pats biju skolas solā. Rakstīju par to projekta darbus. Mani šī ideja un attieksme pret pasauli, sabiedrību un kultūru ir fascinējusi, un arī diemžēl bieži vien tāpēc, cik ļoti to ir viegli reizēm arī šajā negatīvajā nozīmē izmantot, kā kaut kādu saukli ne tiem jēdzīgākajiem iemesliem. Man nešķiet, ka patriotisms aprobežojas ar to, ka mēs pieliekam lentīti vienu vai divus mēnešus gadā vai noliekam svecītes. Tas neizslēdz arī to, ka šīs ir skaistas rituālas nodarbes, bet ar to noteikti nepietiek, un es domāju, tas ir daudz vairāk.

Tieši tāpēc man ir dziļa cieņa pret visiem, kas tomēr par spīti visam dara to, ko viņi dara Latvijas sabiedrības labā. Vai tas būtu pedagoģisks darbs vai kultūras darbs un tamlīdzīgi. Bieži vien neadekvāti atalgots darbs un pilns ar dažādiem šķēršļiem,

bet tas, kas tomēr to visu padara jēdzīgu, ir apziņa par to, ka tas ir labums mums,” pauda Rūdis.

Valsts svētku norises ik gadu novembrī Rūdis sauc par skaistiem un vērtīgiem rituāliem, bet pats gan nav masu pasākumu cienītājs, tāpēc labprāt šo laiku pavada ar tuvākajiem. Savukārt Latvijai kopumā viņš novēl pazīt sevi:

“Vācu domātājs Hanss Georgs Gādamers ir teicis, ka svētki pienāk un pārņem visu, tāpēc es domāju, ka izvairīties no šo valsts svētku klātbūtnes, kā tādas atmosfēras, kas visu ieskauj, neiznāks nevienam. Novēlējums, ko es veltu Latvijai, ir pazīt pašai sevi. Tas ir iedvesmots no Delfu orākula rakstītā, bet es domāju, šie vārdi varētu būt vērtīgi arī latviešu valodas kontekstā. Ja pazīsim paši sevi, tad zināsim lietas, kas varbūt jāmaina vai jāizkopj. Es domāju, ar to tas viss var sākties.”

___________

Autors: Sintija Ambote, LSM.lv