Jaunā “Mācītspēks” dalībniece un Rīgas Imantas vidusskolas dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta skolotāja Paula Kristiāna Kalniņa kā savu veiksmes atslēgu it visā izceļ detalizētu un savlaicīgu plānošanu, kā arī turēšanos pie iepriekš nospraustā. Paulas augstās darba spējas var kalpot par iedvesmas avotu viņas skolēniem, ar kuriem kopīga valoda jau atrasta – caur diskusijām par datorspēlēm.

“Man vienmēr ir bijusi vēlme mācīt, esmu gribējusi nodot savas zināšanas kādam. Arī pati visu mūžu esmu mācījusies, un tas process, manuprāt, ir ļoti interesants. Arī kad esi “otrā pusē” kā skolotājs, tu joprojām mācies, bet tad tās iespējas ir daudz plašākas,” norāda Paula Kristiāna Kalniņa, kura šajā septembrī sākusi strādāt Rīgas Imantas vidusskolā par dizaina un tehnoloģiju skolotāju 4. līdz 9. klases skolēniem. Paula vada arī pagarinātās dienas stundas pirmajām klasēm. Lai gan iepriekš skolotāja iecerējusi strādāt lielākoties ar vecāko klašu skolēniem, arī darbs mazākajās klasēs sagādā prieku un pirmajos mēnešos skolā viņa jau saņēmusi atzinību, ka viņai tas padodas.

“Ir pats sākums, pats ievads. Mums [mācībās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē] ir iedota resursu krātuve – kā visu diennakti atvērta bibliotēka, kurā varam ieiet un paši meklēt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Ja man ir, piemēram, problēmas ar klasvadību, zinu, kur meklēt informāciju un pati lasīt,” atzīst Paula. Darba vidē balstīto studiju “Mācītspēks” pirmā gada dalībnieki paralēli darbam skolā piektdienas pavada mācībās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē. Skolotāja atzīst, ka slodze viņai pašlaik nesagādā nekādas grūtības: “Iepriekš mācījos divās skolās vienlaicīgi, iegūstot gan maģistra grādu, gan otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.”

Darbs skolā Paulai ir “tāds pats darbs kā citi”, un viņa cenšas to uz mājām nenest, vienmēr atrodot laiku arī sev. Viņa norāda, ka ik diena ir atšķirīga, piemēram, pirmdienās stundas sākas astoņos rītā un noslēdzas ar konsultācijām vēlā pēcpusdienā, citās dienās stundas sākas vēlāk, piemēram, desmitos, taču tad savukārt ieplānotas pagarinātās dienas ar pirmklasniekiem. Paulas mācību priekšmets ir dizains un tehnoloģijas, arī viņai ir jālabo kontroldarbi un mājasdarbi, un, protams, jāgatavojas stundām: “Lūk, skolēni tikko rakstīja darbu par 3D printēšanu, kas nemaz nav tik vienkārši.”

Skolotāja norāda, ka no skolas puses ir atbalsts, lai gatavotu mācību materiālus, taču viņa mērķtiecīgi veltījusi laiku pirms mācību gada sākuma, lai maksimāli sagatavotos intensīvam darbam: “Es visām stundām esmu jau sagatavojusies. Tematiskie plāni man bija gatavi jau vasarā, tagad atliek tikai nedaudz pielāgot un piekoriģēt tālāko nedēļu plānus. Visur atslēga ir plānošana, arī studentu dzīvē – tu neko nevari atstāt uz pēdējo brīdi. Cilvēks pēc dabas ir slinks, tas ir normāli, bet vienlaikus ir jāsaprot: ja kaut ko izdarīsi ātrāk, tev būs brīvs laiks vēlāk. Mana diplomdarba tēma man jau tagad ir zināma.”

Skolotāja Paula Kristiāna Kalniņa ar saviem skolēniem jau ir atradusi kopīgu valodu: “Ar skolēniem parasti runājam par datorspēlēm, jo es tās brīvajā laikā spēlēju un viņi arī. No skolēnu puses sākumā bija pārsteigums – skolotāj, Jūs arī spēlējat? Jā, protams!” Vienlaikus smalko robežu starp draudzīgām un profesionālām attiecībām noturēt neesot grūti; atzīmes tiek izliktas taisnīgi un pat stingri.