«Mācītspēks» ir darba vidē balstītas pedagoģijas studijas, kas palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par vispārējās izglītības mācību priekšmetu skolotājiem, kuri vēlas strādāt pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Arī Talsu Kristīgās skolas skolotāja Alena Fridrih izvēlējusies šāda veida iespēju kļūt par skolotāju, novērtējot tās priekšrocības.

Rakstu sagatavoja Kristīne Briede, “Talsu Vēstis”

Ik gadu tiek sniegta iespēja 100 atlasītiem kandidātiem ar augstāko izglītību viena studiju gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā. Savukārt otrajā gadā var turpināt profesionāli pilnveidoties, apgūstot vienu no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē, taču tas nav obligāti. Projekta «Mācītspēks» mērķis ir spējīgu un motivētu dažādu jomu profesionāļu piesaiste skolotāja darbam, kas norit kopš 2020. gada. Jauno pretendentu pieteikšanās 2024. gada «Mācītspēkam» notiek līdz 24. martam.

Pedagoga darbs — kā jauna pasaule

Skolotāja Alena Fridrih sarunā pastāsta: «Pagājušajā gadā, kad bija mans pirmais «Mācītspēks» studiju gads, ieguvu pedagoģisko kvalifikāciju. Gada beigās aizstāvēju savu diplomdarbu. Pašreizējais otrais studiju gads vairāk ir kā pilnveidošanās laiks. Izvēlējāmies vienu no piedāvātajām četrām jomām: «Klasvadība efektīvai mācību stundai», «Pārmaiņu vadība izglītībā», «Speciālā un iekļaujošā izglītība», «Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana». Es izraudzījos pēdējo, lai attīstītu savas digitālās prasmes un varētu izmantot dažādus rīkus, veidotu video, skaistas prezentācijas, jo tas šķiet aktuāli. Tā ir modernā vide, kura bērniem ir tuva.

Bez kaut kādiem vizuāliem rīkiem skolēni grūti kaut ko uztver, jo tāds vienkārši ir šis laikmets. Ir labi, ka zini savu jomu, bet ir jāiemācās, kā to visu pasniegt, jo ir pat, piemēram, psiholoģiskas likumsakarības, kā veiksmīgi «būvēt» stundu. Skolotājs pie tāfeles ar krītu, kurš tikai runā — tas modelis vairs nestrādā,» pastāsta Alena Fridrih, piebilstot, ka pedagoga darbs liek justies kā citā pasaulē, jo no malas izskatās, ka skolotājs atnāk un dabiski novada stundu, pastāstot kaut ko un dodot skolēniem uzdevumus, taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

«Stundas sagatavošana, rado-šums un ieguldītā enerģija ir neredzamā daļa, kas paņem ilgu laiku. Man pedagoģijā iepriekšējās pieredzes nebija. Pirmie soļi šajā virzienā iesākās 2020. gadā, kad iesāku mācīties par treneri. Bija koncentrēti kursi, un gribējās attīstīties tālāk. Tas bija kovidlaiks, kas personīgi man bija jaunu iespēju laiks,» pastāsta skolotāja.

Pateicīga par iespēju strādāt unikālā skolā

Alenas Fridrih pirmā izglītība ir juriste. Baltkrievijā, kas ir viņas dzimtene, arī pastrādājusi šajā profesijā. «Parasti juristi piesakās projektam «Mācītspēks» un vēlas skolā mācīt sociālās zinības un vēsturi, jo šie priekšmeti iet roku rokā, taču es izvēlējos krievu valodu. Un darbs skolā man ļoti patīk — gan vide, gan atmosfēra. Esmu pateicīga gan Dievam, gan Talsu Kristīgās skolas direktorei par iespēju strādāt šajā skolā, jo mūsu vērtības sakrīt. Un tā ir iespēja mācīt ne tikai savu mācību priekšmetu, bet arī aiznest skolēniem sapratni par to, ka Dievs ir, Viņš ir tuvu un dzird mūs. Tāpat to, ka Viņš ir devis mums Savu vārdu — Bībeli. Un tas ir tas brīnišķīgais un unikālais šajā skolā, ka skolotājs var iedot daudz vairāk par zināšanām. Tas ir liels komandas darbs pie mūžīgām vērtībām,» līdzdala skolotāja Alena, kura atzīst, ka mācīt krievu valodu bērniem Talsos, kuru ausis pie tās nav īpaši pieradušas, viegli nav, bet viņa ir gatava sadarboties.

«Zinu savu priekšmetu un jomu, un man patīk krievu valoda. Bet mēs nevaram piespiest nevienu kaut ko iemācīties. Cik skolēns grib un var, tik viņš no tā visa paņem. Es ar prieku daru to, ko zinu,» komentē Alena Fridrih, kura 15 gadus dzīvo Latvijā un gribētu strādāt par krievu valodas skolotāju tik ilgi, cik vien iespējams. Viņa apzinās, ka nevienu citu valodu tik dziļi un organiski nespētu mācīt, taču rēķinās, ka šo valodu no skolas mācību priekšmetu klāsta kā otro svešvalodu plāno izņemt, tāpēc pamazām lūkojas citas valodas virzienā, ko apgūt pašai un pēc tam mācīt skolēniem.

Meklējot iespējas, nevis attaisnojumus

Alena pastāsta, ka ir jāraugās, vai skolēni spēj uztvert tēmu, tāpēc pedagogam jābūt elastīgam un jāprot mācību programmas materiālu pielāgot un pārstrādāt, lai tas būtu efektīvāks. «Un man ir patiess prieks, ka šis ir jau otrais gads, kad strādāju skolā, jo ir jau pieredze. Protams, ir jaunas tēmas, jaunas klases, un vienalga es pati visu laiku mācos.

Esmu arī tenisa un fitnesa, trenere. Jā, pirmais gads «Mā-cītspēkā» bija ļoti intensīvs, taču es nevarēju un negribēju atcelt treniņus, bērnus un ģimeni. Ja ir mērķis un motivācija, cilvēks meklēs iespējas. Ja nav pārliecības, ka tā ir īstā joma, tad meklēs attaisnojumus nedarīt. Jā, bija lekcijas, kontroldarbi, diplomdarbs, un viss bija jāpaveic savlaicīgi, bet tas bija tikai gads.

Es pašlaik mācu skolēnus, sākot no 4. klases līdz 12. klasei, izņemot 11. klasi. Eksāmeni krievu valodā nav kopš pagājušā gada, kas darbu atvieglo. Parasti tos kārtoja bilingvālie bērni. Ar skolēniem, kuriem krievu valoda īpaši padodas, darbojos papildus un dziļāk. Ir arī olimpiādes un konkursi. Protams, ka ir savi izaicinājumi, bet tā ir katrā profesijā,» atzīst skolotāja, kuru ļoti motivē rakstu vieta no Bībeles: «Visu, ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.»

Lieliska atbalsta sistēma

Alena Fridrih novērtē «Mācītspēks» atbalsta sistēmu, jo projektā studenti nav vieni. «Mums ir izveidotas grupiņas, un ir kuratori, kas ir bijušie studenti. Viņi vēro mūsu stundas. Un mums ir kopējs čats, kurā es, piemēram, varu pieredzējušajiem krievu valodas pedagogiem pajautāt neskaidros jautājumus. Ja nav idejas, kā kaut ko pasniegt, var pajautāt. Šī grupa ir vērtīga, jo neesam vieni. Mēs varam atbalstīt cits citu.

Pie sava diplomdarba tēmas arī tiku tad, kad piezvanīja meitene, kura beigusi šo projektu. Viņa ieteica, lai izvēlos rakstīt par kaut ko, ko es jau daru. Tas tik ļoti palīdzēja! Kuratori ir atsaucīgi, pasniedzēji un kolēģi tāpat. Varu baudīt savu profesiju. Un man ļoti patīk mācīties pašai un dalīties ar skolēniem tajā, ko zinu,» teic skolotāja Alena Fridrih, aicinot izmantot projekta «Mācītspēks» privilēģijas un iespējas visiem, kas vien to var.

Alena Fridrih ir pateicīga projektam «Mācītspēks» par darba vidē balstītām pedagoģijas studijām, kad visu apgūto uzreiz var likt lietā praktiski.