“Kurzemes Vārds” žurnālistes Ligitas Kupčus-Apēnas saruna ar topošo latviešu valodas un literatūras skolotāju Inesi Ķesteri.

102 topošie “Mācītspēka” skolotāji jūlija vidū uzsākuši vasaras mācības, lai jau ar 1. septembri paralēli studijām izvēlētajā augstskolā uzsāktu darbu skolās visā Latvijā. RTU Liepājas akadēmijā būs trīs programmas dalībnieki: divi skolotāji pārstāvēs STEM nozari – mācīs fiziku, bioloģiju un dabaszinības, bet viens – latviešu valodu un literatūru.

– Tevi zinām, kā “TV Kurzeme” ziņu producenti un reportieri. Nu to esi iemainījusi pret ko pavisam citu.

– Televīzijā, tieši ziņās, esmu nostrādājusi ceturtdaļgadsimtu, pat mazliet vairāk – 26 gadus. Tas ir diezgan daudz, un vienā brīdī apdomāju, ka vienkārši cilvēka dzīve ir pārāk īsa, lai visu laiku darītu vienu un to pašu. Lai vai cik darbs ir interesants, rutīna tomēr iestājas. Gribu izmēģināt spēkus pilnīgi citā lauciņā. Izspert sevi ārā no komforta zonas. Jo uztaisīt ziņu sižetu es varu – gan par izstādi, gan kravu apgrozījumu ostā. Bet nu gribas kaut ko citu.

– Un sāki prātot, kas tas varētu būt?

– Jā, bet tā nebija improvizācija vai ašā ideja. Tas bija lēni, apdomājot visus plusus, mīnusus. Savā ziņā grūdiens varbūt bija mana brāļa pieredze. Viņš bija izgājis cauri “Mācītspēka” programmai, sāka strādāt par skolotāju. Un viņš stāstīja, ar ko saskaras, kāda ir skolotāja darba aizkulises, specifika un garoziņa. To klausoties, domāju, vai tas mani biedē, attur vai liekas interesanti. Es nosliecos par labu pedagoģijai. Savā ziņā arī tāds aicinājums. Man liekas, ka šajā dzīves periodā, kurā patlaban esmu, esmu uzkrājusi gana daudz pieredzes un varētu dalīties. Ir sajūta, ka man ir ko dot.

– Kāpēc tieši latviešu valoda un literatūra?

– Jo mani tas uztrauc. Es redzu, kā bērni runā, pareizāk sakot, – vairs nerunā normāli latviski, teikumus veido pēc angļu valodas gramatikas likumiem, nevis mūsu. Tas ir savā ziņā arī patriotisma jautājums. Manuprāt, kopaina ir tik bēdīga, ka man negribas stāvēt malā. Man šķiet, ka es varu iesaistīties, mēģināt kaut ko darīt.

– Kā iestājies programmā?

– Tik vienkārši nemaz nebija. Vērtēja manu iepriekšējo diplomu, un man mazliet pietrūka kredītpunktu. Kārtoju papildu pārbaudījumu, lai pierādītu, ka no latviešu valodas un literatūras saprotu gana daudz, lai varētu strādāt par skolotāju un šos priekšmetus pasniegt. Pēc diploma esmu kultūras darba vadītāja. Bet šajā profesijā neesmu nostrādājusi nevienu dienu, visu laiku strādāju žurnālistikā. Bet neviens, kas pieteicies “Mācītspēkā”, nav skolotājs. Patlaban mēs mainām profesiju. Te ir daudz cilvēku, kuri vienkārši kaut kāda iemesla pēc, līdzīgi kā es vai pilnīgi citādi, sapratuši, ka viņi grib savā dzīvē darīt ko citu un iegūt citu profesiju.

– Kā notiek mācības?

– Patlaban esam Rīgā, ļoti intensīvi mācāmies klātienē. Divu nedēļu laikā jāapgūst gana daudz, lai mēs jau no 1. septembra varētu stāvēt klases priekšā kā pilntiesīgi pedagogi un mācīt bērnus. Tas ir gana izaicinoši. Sākam deviņos rītā līdz septiņiem vakarā. Mācāmies klasvadību, pedagoģiskos knifus, metodes, veidot stundu plānus, darbojamies praktiski. Ir ļoti interesanti. Es neesmu kopā ar saviem Liepājas kolēģiem, jo viņi mācīs citus priekšmetus. Esmu kopā ar topošajiem latviešu valodas un literatūras skolotājiem. Mēs esam neliela grupa, ap 10 cilvēku.

– Kurā skolā tu strādāsi?

– Man bija iespēja izvēlēties starp divām mācību iestādēm, devu priekšroku skolai, ko esmu absolvējusi, – Draudzīgā aicinājuma vidusskolai. Būs ļoti interesanti atgriezties mācību iestādē jaunā statusā. Mācīšu 4. klasi, un man tas liekas ļoti labs sākums. Es jau skolā jūtos gaidīta. Biju uz sarunām ar skolas vadību, mani uzņēma ļoti labi. Katram “Mācītspēka” dalībniekam ir “piekabināts” mentors, kurš rūpējas par jauniņo skolotāju. Tāds ir arī man, tādēļ domāju, ka viss būs kārtībā.

– Vai tevi kaut kas baida?

– Īsti ne, un te man palīdz žurnālistikas rūdījums. Ar kādiem cilvēkiem es tik neesmu saskārusies! Piedzīvotas dažādas situācijas, sarunas, man ir izteikti arī draudi. Es pat nezinu, kas spētu mani nobiedēt.

– Vai pedagogu atalgojums tevi apmierina?

– Pirmajā gadā es nestrādāšu pilnu slodzi. Jo paralēli esmu studente, mācīšos. Bet mums ir stipendija, līdz ar to līdzsvarojas. Paredzu, ka ar nākamo mācību gadu mani pienākumi, darba apjoms būs lielāks, līdz ar to – arī atalgojums. Cik liels tas būs, redzēsim.